emptitare
<ō, āvī, ātum 1.> ||emere|| (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- aufkaufenēmptitāreēmptitāre
- durch Bestechung erwerbenēmptitāre figurativ, in übertragenem Sinnfigēmptitāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmptitō 2. Person 2. ēmptitās 3. Person 3. ēmptitat | 1. Person 1. ēmptitāmus 2. Person 2. ēmptitātis 3. Person 3. ēmptitant |
| Futur | 1. Person 1. ēmptitābō 2. Person 2. ēmptitābis 3. Person 3. ēmptitābit | 1. Person 1. ēmptitābimus 2. Person 2. ēmptitābitis 3. Person 3. ēmptitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmptitābam 2. Person 2. ēmptitābās 3. Person 3. ēmptitābat | 1. Person 1. ēmptitābāmus 2. Person 2. ēmptitābātis 3. Person 3. ēmptitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. ēmptitāvī 2. Person 2. ēmptitāvisti 3. Person 3. ēmptitāvit | 1. Person 1. ēmptitāvimus 2. Person 2. ēmptitāvistis 3. Person 3. ēmptitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ēmptitāverō 2. Person 2. ēmptitāveris 3. Person 3. ēmptitāverit | 1. Person 1. ēmptitāverimus 2. Person 2. ēmptitāveritis 3. Person 3. ēmptitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēmptitāveram 2. Person 2. ēmptitāverās 3. Person 3. ēmptitāverat | 1. Person 1. ēmptitāverāmus 2. Person 2. ēmptitāverātis 3. Person 3. ēmptitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmptitem 2. Person 2. ēmptitēs 3. Person 3. ēmptitet | 1. Person 1. ēmptitēmus 2. Person 2. ēmptitētis 3. Person 3. ēmptitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmptitārem 2. Person 2. ēmptitārēs 3. Person 3. ēmptitāret | 1. Person 1. ēmptitārēmus 2. Person 2. ēmptitārētis 3. Person 3. ēmptitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. ēmptitāverim 2. Person 2. ēmptitāveris 3. Person 3. ēmptitāverit | 1. Person 1. ēmptitāverimus 2. Person 2. ēmptitāveritis 3. Person 3. ēmptitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēmptitāvissem 2. Person 2. ēmptitāvissēs 3. Person 3. ēmptitāvisset | 1. Person 1. ēmptitāvissēmus 2. Person 2. ēmptitāvissētis 3. Person 3. ēmptitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ēmptitā! | ēmptitāte! |
| Futur | 2. Person 2. ēmptitāto! 3. Person 3. ēmptitāto! | 2. Person 2. ēmptitātōte! 3. Person 3. ēmptitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ēmptitāre |
| Perfekt | ēmptitāvisse |
| Futur | ēmptitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ēmptitāns, ēmptitantis |
| Futur | ēmptitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ēmptitandī |
|---|---|
| Dativ | ēmptitandō |
| Akkusativ | ad ēmptitandum |
| Ablativ | ēmptitandō |
Supinum
| ēmptitātum |
