emonere
<eō, e-monere, - 2.>Übersicht aller Übersetzungen
- ermahnen, auffordernē-monēreē-monēre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmonēō 2. Person 2. ēmonēs 3. Person 3. ēmonēt | 1. Person 1. ēmonēmus 2. Person 2. ēmonētis 3. Person 3. ēmonēnt |
| Futur | 1. Person 1. ēmonēbō 2. Person 2. ēmonēbis 3. Person 3. ēmonēbit | 1. Person 1. ēmonēbimus 2. Person 2. ēmonēbitis 3. Person 3. ēmonēbunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmonēbam 2. Person 2. ēmonēbās 3. Person 3. ēmonēbat | 1. Person 1. ēmonēbāmus 2. Person 2. ēmonēbātis 3. Person 3. ēmonēbant |
| Perfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Futur 2 | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmonēam 2. Person 2. ēmonēās 3. Person 3. ēmonēat | 1. Person 1. ēmonēāmus 2. Person 2. ēmonēātis 3. Person 3. ēmonēant |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmonērem 2. Person 2. ēmonērēs 3. Person 3. ēmonēret | 1. Person 1. ēmonērēmus 2. Person 2. ēmonērētis 3. Person 3. ēmonērent |
| Perfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ēmonē! | ēmonēte! |
| Futur | 2. Person 2. ēmonēto! 3. Person 3. ēmonēto! | 2. Person 2. ēmonētōte! 3. Person 3. ēmonēnto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ēmonēre |
| Perfekt | - |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ēmonēns, ēmonēntis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | ēmonēndī |
|---|---|
| Dativ | ēmonēndō |
| Akkusativ | ad ēmonēndum |
| Ablativ | ēmonēndō |
Supinum
| - |
