emendare
<ō, āvī, ātum 1.> ||mendum||Übersicht aller Übersetzungen
- verbessern, vervollkommnenē-mendāreē-mendāre
- emendare alicuius librosjemandes Bücher verbessernemendare alicuius libros
- emendare civitatemdie Bürgerschaft bessernemendare civitatem
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmendō 2. Person 2. ēmendās 3. Person 3. ēmendat | 1. Person 1. ēmendāmus 2. Person 2. ēmendātis 3. Person 3. ēmendant |
| Futur | 1. Person 1. ēmendābō 2. Person 2. ēmendābis 3. Person 3. ēmendābit | 1. Person 1. ēmendābimus 2. Person 2. ēmendābitis 3. Person 3. ēmendābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmendābam 2. Person 2. ēmendābās 3. Person 3. ēmendābat | 1. Person 1. ēmendābāmus 2. Person 2. ēmendābātis 3. Person 3. ēmendābant |
| Perfekt | 1. Person 1. ēmendāvī 2. Person 2. ēmendāvisti 3. Person 3. ēmendāvit | 1. Person 1. ēmendāvimus 2. Person 2. ēmendāvistis 3. Person 3. ēmendāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ēmendāverō 2. Person 2. ēmendāveris 3. Person 3. ēmendāverit | 1. Person 1. ēmendāverimus 2. Person 2. ēmendāveritis 3. Person 3. ēmendāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēmendāveram 2. Person 2. ēmendāverās 3. Person 3. ēmendāverat | 1. Person 1. ēmendāverāmus 2. Person 2. ēmendāverātis 3. Person 3. ēmendāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmendem 2. Person 2. ēmendēs 3. Person 3. ēmendet | 1. Person 1. ēmendēmus 2. Person 2. ēmendētis 3. Person 3. ēmendent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmendārem 2. Person 2. ēmendārēs 3. Person 3. ēmendāret | 1. Person 1. ēmendārēmus 2. Person 2. ēmendārētis 3. Person 3. ēmendārent |
| Perfekt | 1. Person 1. ēmendāverim 2. Person 2. ēmendāveris 3. Person 3. ēmendāverit | 1. Person 1. ēmendāverimus 2. Person 2. ēmendāveritis 3. Person 3. ēmendāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēmendāvissem 2. Person 2. ēmendāvissēs 3. Person 3. ēmendāvisset | 1. Person 1. ēmendāvissēmus 2. Person 2. ēmendāvissētis 3. Person 3. ēmendāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ēmendā! | ēmendāte! |
| Futur | 2. Person 2. ēmendāto! 3. Person 3. ēmendāto! | 2. Person 2. ēmendātōte! 3. Person 3. ēmendanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ēmendāre |
| Perfekt | ēmendāvisse |
| Futur | ēmendātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ēmendāns, ēmendantis |
| Futur | ēmendātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ēmendandī |
|---|---|
| Dativ | ēmendandō |
| Akkusativ | ad ēmendandum |
| Ablativ | ēmendandō |
Supinum
| ēmendātum |
