emarcescere
<marcēscō, marcuī, - 3.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmarcēscō 2. Person 2. ēmarcēscis 3. Person 3. ēmarcēscit | 1. Person 1. ēmarcēscimus 2. Person 2. ēmarcēscitis 3. Person 3. ēmarcēscunt |
| Futur | 1. Person 1. ēmarcēscam 2. Person 2. ēmarcēsces 3. Person 3. ēmarcēscet | 1. Person 1. ēmarcēscemus 2. Person 2. ēmarcēscetis 3. Person 3. ēmarcēscent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmarcēscebam 2. Person 2. ēmarcēscebās 3. Person 3. ēmarcēscebat | 1. Person 1. ēmarcēscebāmus 2. Person 2. ēmarcēscebātis 3. Person 3. ēmarcēscebant |
| Perfekt | 1. Person 1. ēmarcuī 2. Person 2. ēmarcuisti 3. Person 3. ēmarcuit | 1. Person 1. ēmarcuimus 2. Person 2. ēmarcuistis 3. Person 3. ēmarcuērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ēmarcuerō 2. Person 2. ēmarcueris 3. Person 3. ēmarcuerit | 1. Person 1. ēmarcuerimus 2. Person 2. ēmarcueritis 3. Person 3. ēmarcuerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēmarcueram 2. Person 2. ēmarcuerās 3. Person 3. ēmarcuerat | 1. Person 1. ēmarcuerāmus 2. Person 2. ēmarcuerātis 3. Person 3. ēmarcuerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmarcēscam 2. Person 2. ēmarcēscās 3. Person 3. ēmarcēscat | 1. Person 1. ēmarcēscāmus 2. Person 2. ēmarcēscātis 3. Person 3. ēmarcēscant |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmarcēscerem 2. Person 2. ēmarcēscerēs 3. Person 3. ēmarcēsceret | 1. Person 1. ēmarcēscerēmus 2. Person 2. ēmarcēscerētis 3. Person 3. ēmarcēscerent |
| Perfekt | 1. Person 1. ēmarcuerim 2. Person 2. ēmarcueris 3. Person 3. ēmarcuerit | 1. Person 1. ēmarcuerimus 2. Person 2. ēmarcueritis 3. Person 3. ēmarcuerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēmarcuissem 2. Person 2. ēmarcuissēs 3. Person 3. ēmarcuisset | 1. Person 1. ēmarcuissēmus 2. Person 2. ēmarcuissētis 3. Person 3. ēmarcuissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ēmarcēsce! | ēmarcēscite! |
| Futur | 2. Person 2. ēmarcēscito! 3. Person 3. ēmarcēscito! | 2. Person 2. ēmarcēscitōte! 3. Person 3. ēmarcēscunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ēmarcēscere |
| Perfekt | ēmarcuisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ēmarcēscens, ēmarcēscentis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | ēmarcēscendī |
|---|---|
| Dativ | ēmarcēscendō |
| Akkusativ | ad ēmarcēscendum |
| Ablativ | ēmarcēscendō |
Supinum
| - |
