emanare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- entspringen, entstehenē-mānāre figurativ, in übertragenem Sinnfigē-mānāre figurativ, in übertragenem Sinnfig
- sich verbreiten, bekannt werdenē-mānāreē-mānāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmānō 2. Person 2. ēmānās 3. Person 3. ēmānat | 1. Person 1. ēmānāmus 2. Person 2. ēmānātis 3. Person 3. ēmānant |
| Futur | 1. Person 1. ēmānābō 2. Person 2. ēmānābis 3. Person 3. ēmānābit | 1. Person 1. ēmānābimus 2. Person 2. ēmānābitis 3. Person 3. ēmānābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmānābam 2. Person 2. ēmānābās 3. Person 3. ēmānābat | 1. Person 1. ēmānābāmus 2. Person 2. ēmānābātis 3. Person 3. ēmānābant |
| Perfekt | 1. Person 1. ēmānāvī 2. Person 2. ēmānāvisti 3. Person 3. ēmānāvit | 1. Person 1. ēmānāvimus 2. Person 2. ēmānāvistis 3. Person 3. ēmānāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. ēmānāverō 2. Person 2. ēmānāveris 3. Person 3. ēmānāverit | 1. Person 1. ēmānāverimus 2. Person 2. ēmānāveritis 3. Person 3. ēmānāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēmānāveram 2. Person 2. ēmānāverās 3. Person 3. ēmānāverat | 1. Person 1. ēmānāverāmus 2. Person 2. ēmānāverātis 3. Person 3. ēmānāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. ēmānem 2. Person 2. ēmānēs 3. Person 3. ēmānet | 1. Person 1. ēmānēmus 2. Person 2. ēmānētis 3. Person 3. ēmānent |
| Imperfekt | 1. Person 1. ēmānārem 2. Person 2. ēmānārēs 3. Person 3. ēmānāret | 1. Person 1. ēmānārēmus 2. Person 2. ēmānārētis 3. Person 3. ēmānārent |
| Perfekt | 1. Person 1. ēmānāverim 2. Person 2. ēmānāveris 3. Person 3. ēmānāverit | 1. Person 1. ēmānāverimus 2. Person 2. ēmānāveritis 3. Person 3. ēmānāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēmānāvissem 2. Person 2. ēmānāvissēs 3. Person 3. ēmānāvisset | 1. Person 1. ēmānāvissēmus 2. Person 2. ēmānāvissētis 3. Person 3. ēmānāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | ēmānā! | ēmānāte! |
| Futur | 2. Person 2. ēmānāto! 3. Person 3. ēmānāto! | 2. Person 2. ēmānātōte! 3. Person 3. ēmānanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | ēmānāre |
| Perfekt | ēmānāvisse |
| Futur | ēmānātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | ēmānāns, ēmānantis |
| Futur | ēmānātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | ēmānandī |
|---|---|
| Dativ | ēmānandō |
| Akkusativ | ad ēmānandum |
| Ablativ | ēmānandō |
Supinum
| ēmānātum |
