edicere
<dīcō, dīxī, dictum 3.>Übersicht aller Übersetzungen
- öffentlich ankündigen, verordnenē-dīcereanordnen (ut/ne dass/das nicht)ē-dīcereē-dīcere
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. ēdīcō 2. Person 2. ēdīcis 3. Person 3. ēdīcit | 1. Person 1. ēdīcimus 2. Person 2. ēdīcitis 3. Person 3. ēdīcunt |
Futur | 1. Person 1. ēdīcam 2. Person 2. ēdīces 3. Person 3. ēdīcet | 1. Person 1. ēdīcemus 2. Person 2. ēdīcetis 3. Person 3. ēdīcent |
Imperfekt | 1. Person 1. ēdīcebam 2. Person 2. ēdīcebās 3. Person 3. ēdīcebat | 1. Person 1. ēdīcebāmus 2. Person 2. ēdīcebātis 3. Person 3. ēdīcebant |
Perfekt | 1. Person 1. ēdīxī 2. Person 2. ēdīxisti 3. Person 3. ēdīxit | 1. Person 1. ēdīximus 2. Person 2. ēdīxistis 3. Person 3. ēdīxērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. ēdīxerō 2. Person 2. ēdīxeris 3. Person 3. ēdīxerit | 1. Person 1. ēdīxerimus 2. Person 2. ēdīxeritis 3. Person 3. ēdīxerint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēdīxeram 2. Person 2. ēdīxerās 3. Person 3. ēdīxerat | 1. Person 1. ēdīxerāmus 2. Person 2. ēdīxerātis 3. Person 3. ēdīxerant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. ēdīcam 2. Person 2. ēdīcās 3. Person 3. ēdīcat | 1. Person 1. ēdīcāmus 2. Person 2. ēdīcātis 3. Person 3. ēdīcant |
Imperfekt | 1. Person 1. ēdīcerem 2. Person 2. ēdīcerēs 3. Person 3. ēdīceret | 1. Person 1. ēdīcerēmus 2. Person 2. ēdīcerētis 3. Person 3. ēdīcerent |
Perfekt | 1. Person 1. ēdīxerim 2. Person 2. ēdīxeris 3. Person 3. ēdīxerit | 1. Person 1. ēdīxerimus 2. Person 2. ēdīxeritis 3. Person 3. ēdīxerint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. ēdīxissem 2. Person 2. ēdīxissēs 3. Person 3. ēdīxisset | 1. Person 1. ēdīxissēmus 2. Person 2. ēdīxissētis 3. Person 3. ēdīxissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | ēdīce! | ēdīcite! |
Futur | 2. Person 2. ēdīcito! 3. Person 3. ēdīcito! | 2. Person 2. ēdīcitōte! 3. Person 3. ēdīcunto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | ēdīcere |
Perfekt | ēdīxisse |
Futur | ēdictūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | ēdīcens, ēdīcentis |
Futur | ēdictūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | ēdīcendī |
---|---|
Dativ | ēdīcendō |
Akkusativ | ad ēdīcendum |
Ablativ | ēdīcendō |
Supinum
ēdictum |