divortere
<vortō, vortī, - 3.>Übersicht aller Übersetzungen
- dī-vortere → siehe „dī-vertere“dī-vortere → siehe „dī-vertere“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dīvortō 2. Person 2. dīvortis 3. Person 3. dīvortit | 1. Person 1. dīvortimus 2. Person 2. dīvortitis 3. Person 3. dīvortunt |
| Futur | 1. Person 1. dīvortam 2. Person 2. dīvortes 3. Person 3. dīvortet | 1. Person 1. dīvortemus 2. Person 2. dīvortetis 3. Person 3. dīvortent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dīvortebam 2. Person 2. dīvortebās 3. Person 3. dīvortebat | 1. Person 1. dīvortebāmus 2. Person 2. dīvortebātis 3. Person 3. dīvortebant |
| Perfekt | 1. Person 1. dīvortī 2. Person 2. dīvortisti 3. Person 3. dīvortit | 1. Person 1. dīvortimus 2. Person 2. dīvortistis 3. Person 3. dīvortērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dīvorterō 2. Person 2. dīvorteris 3. Person 3. dīvorterit | 1. Person 1. dīvorterimus 2. Person 2. dīvorteritis 3. Person 3. dīvorterint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dīvorteram 2. Person 2. dīvorterās 3. Person 3. dīvorterat | 1. Person 1. dīvorterāmus 2. Person 2. dīvorterātis 3. Person 3. dīvorterant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dīvortam 2. Person 2. dīvortās 3. Person 3. dīvortat | 1. Person 1. dīvortāmus 2. Person 2. dīvortātis 3. Person 3. dīvortant |
| Imperfekt | 1. Person 1. dīvorterem 2. Person 2. dīvorterēs 3. Person 3. dīvorteret | 1. Person 1. dīvorterēmus 2. Person 2. dīvorterētis 3. Person 3. dīvorterent |
| Perfekt | 1. Person 1. dīvorterim 2. Person 2. dīvorteris 3. Person 3. dīvorterit | 1. Person 1. dīvorterimus 2. Person 2. dīvorteritis 3. Person 3. dīvorterint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dīvortissem 2. Person 2. dīvortissēs 3. Person 3. dīvortisset | 1. Person 1. dīvortissēmus 2. Person 2. dīvortissētis 3. Person 3. dīvortissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dīvorte! | dīvortite! |
| Futur | 2. Person 2. dīvortito! 3. Person 3. dīvortito! | 2. Person 2. dīvortitōte! 3. Person 3. dīvortunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dīvortere |
| Perfekt | dīvortisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dīvortens, dīvortentis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | dīvortendī |
|---|---|
| Dativ | dīvortendō |
| Akkusativ | ad dīvortendum |
| Ablativ | dīvortendō |
Supinum
| - |
