divaricare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dīvāricō 2. Person 2. dīvāricās 3. Person 3. dīvāricat | 1. Person 1. dīvāricāmus 2. Person 2. dīvāricātis 3. Person 3. dīvāricant |
| Futur | 1. Person 1. dīvāricābō 2. Person 2. dīvāricābis 3. Person 3. dīvāricābit | 1. Person 1. dīvāricābimus 2. Person 2. dīvāricābitis 3. Person 3. dīvāricābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dīvāricābam 2. Person 2. dīvāricābās 3. Person 3. dīvāricābat | 1. Person 1. dīvāricābāmus 2. Person 2. dīvāricābātis 3. Person 3. dīvāricābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dīvāricāvī 2. Person 2. dīvāricāvisti 3. Person 3. dīvāricāvit | 1. Person 1. dīvāricāvimus 2. Person 2. dīvāricāvistis 3. Person 3. dīvāricāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dīvāricāverō 2. Person 2. dīvāricāveris 3. Person 3. dīvāricāverit | 1. Person 1. dīvāricāverimus 2. Person 2. dīvāricāveritis 3. Person 3. dīvāricāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dīvāricāveram 2. Person 2. dīvāricāverās 3. Person 3. dīvāricāverat | 1. Person 1. dīvāricāverāmus 2. Person 2. dīvāricāverātis 3. Person 3. dīvāricāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dīvāricem 2. Person 2. dīvāricēs 3. Person 3. dīvāricet | 1. Person 1. dīvāricēmus 2. Person 2. dīvāricētis 3. Person 3. dīvāricent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dīvāricārem 2. Person 2. dīvāricārēs 3. Person 3. dīvāricāret | 1. Person 1. dīvāricārēmus 2. Person 2. dīvāricārētis 3. Person 3. dīvāricārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dīvāricāverim 2. Person 2. dīvāricāveris 3. Person 3. dīvāricāverit | 1. Person 1. dīvāricāverimus 2. Person 2. dīvāricāveritis 3. Person 3. dīvāricāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dīvāricāvissem 2. Person 2. dīvāricāvissēs 3. Person 3. dīvāricāvisset | 1. Person 1. dīvāricāvissēmus 2. Person 2. dīvāricāvissētis 3. Person 3. dīvāricāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dīvāricā! | dīvāricāte! |
| Futur | 2. Person 2. dīvāricāto! 3. Person 3. dīvāricāto! | 2. Person 2. dīvāricātōte! 3. Person 3. dīvāricanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dīvāricāre |
| Perfekt | dīvāricāvisse |
| Futur | dīvāricātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dīvāricāns, dīvāricantis |
| Futur | dīvāricātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dīvāricandī |
|---|---|
| Dativ | dīvāricandō |
| Akkusativ | ad dīvāricandum |
| Ablativ | dīvāricandō |
Supinum
| dīvāricātum |
