dispensare
<ō, āvī, ātum 1.> ||dispendere1||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dispēnsō 2. Person 2. dispēnsās 3. Person 3. dispēnsat | 1. Person 1. dispēnsāmus 2. Person 2. dispēnsātis 3. Person 3. dispēnsant |
| Futur | 1. Person 1. dispēnsābō 2. Person 2. dispēnsābis 3. Person 3. dispēnsābit | 1. Person 1. dispēnsābimus 2. Person 2. dispēnsābitis 3. Person 3. dispēnsābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dispēnsābam 2. Person 2. dispēnsābās 3. Person 3. dispēnsābat | 1. Person 1. dispēnsābāmus 2. Person 2. dispēnsābātis 3. Person 3. dispēnsābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dispēnsāvī 2. Person 2. dispēnsāvisti 3. Person 3. dispēnsāvit | 1. Person 1. dispēnsāvimus 2. Person 2. dispēnsāvistis 3. Person 3. dispēnsāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dispēnsāverō 2. Person 2. dispēnsāveris 3. Person 3. dispēnsāverit | 1. Person 1. dispēnsāverimus 2. Person 2. dispēnsāveritis 3. Person 3. dispēnsāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dispēnsāveram 2. Person 2. dispēnsāverās 3. Person 3. dispēnsāverat | 1. Person 1. dispēnsāverāmus 2. Person 2. dispēnsāverātis 3. Person 3. dispēnsāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dispēnsem 2. Person 2. dispēnsēs 3. Person 3. dispēnset | 1. Person 1. dispēnsēmus 2. Person 2. dispēnsētis 3. Person 3. dispēnsent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dispēnsārem 2. Person 2. dispēnsārēs 3. Person 3. dispēnsāret | 1. Person 1. dispēnsārēmus 2. Person 2. dispēnsārētis 3. Person 3. dispēnsārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dispēnsāverim 2. Person 2. dispēnsāveris 3. Person 3. dispēnsāverit | 1. Person 1. dispēnsāverimus 2. Person 2. dispēnsāveritis 3. Person 3. dispēnsāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dispēnsāvissem 2. Person 2. dispēnsāvissēs 3. Person 3. dispēnsāvisset | 1. Person 1. dispēnsāvissēmus 2. Person 2. dispēnsāvissētis 3. Person 3. dispēnsāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dispēnsā! | dispēnsāte! |
| Futur | 2. Person 2. dispēnsāto! 3. Person 3. dispēnsāto! | 2. Person 2. dispēnsātōte! 3. Person 3. dispēnsanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dispēnsāre |
| Perfekt | dispēnsāvisse |
| Futur | dispēnsātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dispēnsāns, dispēnsantis |
| Futur | dispēnsātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dispēnsandī |
|---|---|
| Dativ | dispēnsandō |
| Akkusativ | ad dispēnsandum |
| Ablativ | dispēnsandō |
Supinum
| dispēnsātum |
