devirginare
<ō, āvī, ātum 1.> ||virgo|| (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēvirginō 2. Person 2. dēvirginās 3. Person 3. dēvirginat | 1. Person 1. dēvirgināmus 2. Person 2. dēvirginātis 3. Person 3. dēvirginant |
| Futur | 1. Person 1. dēvirginābō 2. Person 2. dēvirginābis 3. Person 3. dēvirginābit | 1. Person 1. dēvirginābimus 2. Person 2. dēvirginābitis 3. Person 3. dēvirginābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēvirginābam 2. Person 2. dēvirginābās 3. Person 3. dēvirginābat | 1. Person 1. dēvirginābāmus 2. Person 2. dēvirginābātis 3. Person 3. dēvirginābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēvirgināvī 2. Person 2. dēvirgināvisti 3. Person 3. dēvirgināvit | 1. Person 1. dēvirgināvimus 2. Person 2. dēvirgināvistis 3. Person 3. dēvirgināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēvirgināverō 2. Person 2. dēvirgināveris 3. Person 3. dēvirgināverit | 1. Person 1. dēvirgināverimus 2. Person 2. dēvirgināveritis 3. Person 3. dēvirgināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēvirgināveram 2. Person 2. dēvirgināverās 3. Person 3. dēvirgināverat | 1. Person 1. dēvirgināverāmus 2. Person 2. dēvirgināverātis 3. Person 3. dēvirgināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēvirginem 2. Person 2. dēvirginēs 3. Person 3. dēvirginet | 1. Person 1. dēvirginēmus 2. Person 2. dēvirginētis 3. Person 3. dēvirginent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēvirginārem 2. Person 2. dēvirginārēs 3. Person 3. dēvirgināret | 1. Person 1. dēvirginārēmus 2. Person 2. dēvirginārētis 3. Person 3. dēvirginārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēvirgināverim 2. Person 2. dēvirgināveris 3. Person 3. dēvirgināverit | 1. Person 1. dēvirgināverimus 2. Person 2. dēvirgināveritis 3. Person 3. dēvirgināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēvirgināvissem 2. Person 2. dēvirgināvissēs 3. Person 3. dēvirgināvisset | 1. Person 1. dēvirgināvissēmus 2. Person 2. dēvirgināvissētis 3. Person 3. dēvirgināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēvirginā! | dēvirgināte! |
| Futur | 2. Person 2. dēvirgināto! 3. Person 3. dēvirgināto! | 2. Person 2. dēvirginātōte! 3. Person 3. dēvirginanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēvirgināre |
| Perfekt | dēvirgināvisse |
| Futur | dēvirginātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēvirgināns, dēvirginantis |
| Futur | dēvirginātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēvirginandī |
|---|---|
| Dativ | dēvirginandō |
| Akkusativ | ad dēvirginandum |
| Ablativ | dēvirginandō |
Supinum
| dēvirginātum |
