deverberare
<ō, āvī, ātum 1.>P. Terentius Afer Ter.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēverberō 2. Person 2. dēverberās 3. Person 3. dēverberat | 1. Person 1. dēverberāmus 2. Person 2. dēverberātis 3. Person 3. dēverberant |
| Futur | 1. Person 1. dēverberābō 2. Person 2. dēverberābis 3. Person 3. dēverberābit | 1. Person 1. dēverberābimus 2. Person 2. dēverberābitis 3. Person 3. dēverberābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēverberābam 2. Person 2. dēverberābās 3. Person 3. dēverberābat | 1. Person 1. dēverberābāmus 2. Person 2. dēverberābātis 3. Person 3. dēverberābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēverberāvī 2. Person 2. dēverberāvisti 3. Person 3. dēverberāvit | 1. Person 1. dēverberāvimus 2. Person 2. dēverberāvistis 3. Person 3. dēverberāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēverberāverō 2. Person 2. dēverberāveris 3. Person 3. dēverberāverit | 1. Person 1. dēverberāverimus 2. Person 2. dēverberāveritis 3. Person 3. dēverberāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēverberāveram 2. Person 2. dēverberāverās 3. Person 3. dēverberāverat | 1. Person 1. dēverberāverāmus 2. Person 2. dēverberāverātis 3. Person 3. dēverberāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēverberem 2. Person 2. dēverberēs 3. Person 3. dēverberet | 1. Person 1. dēverberēmus 2. Person 2. dēverberētis 3. Person 3. dēverberent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēverberārem 2. Person 2. dēverberārēs 3. Person 3. dēverberāret | 1. Person 1. dēverberārēmus 2. Person 2. dēverberārētis 3. Person 3. dēverberārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēverberāverim 2. Person 2. dēverberāveris 3. Person 3. dēverberāverit | 1. Person 1. dēverberāverimus 2. Person 2. dēverberāveritis 3. Person 3. dēverberāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēverberāvissem 2. Person 2. dēverberāvissēs 3. Person 3. dēverberāvisset | 1. Person 1. dēverberāvissēmus 2. Person 2. dēverberāvissētis 3. Person 3. dēverberāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēverberā! | dēverberāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēverberāto! 3. Person 3. dēverberāto! | 2. Person 2. dēverberātōte! 3. Person 3. dēverberanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēverberāre |
| Perfekt | dēverberāvisse |
| Futur | dēverberātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēverberāns, dēverberantis |
| Futur | dēverberātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēverberandī |
|---|---|
| Dativ | dēverberandō |
| Akkusativ | ad dēverberandum |
| Ablativ | dēverberandō |
Supinum
| dēverberātum |
