deturbare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- herabwerfendē-turbāredē-turbāre
- niederreißen (aliquem/aliquid de re/ex re/a re/re jemanden/etwas von etwas)dē-turbāredē-turbāre
- verjagendē-turbāre Militär, militärischMILdē-turbāre Militär, militärischMIL
- aus seinem Besitz vertreibendē-turbāre RechtswesenJURdē-turbāre RechtswesenJUR
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēturbō 2. Person 2. dēturbās 3. Person 3. dēturbat | 1. Person 1. dēturbāmus 2. Person 2. dēturbātis 3. Person 3. dēturbant |
Futur | 1. Person 1. dēturbābō 2. Person 2. dēturbābis 3. Person 3. dēturbābit | 1. Person 1. dēturbābimus 2. Person 2. dēturbābitis 3. Person 3. dēturbābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. dēturbābam 2. Person 2. dēturbābās 3. Person 3. dēturbābat | 1. Person 1. dēturbābāmus 2. Person 2. dēturbābātis 3. Person 3. dēturbābant |
Perfekt | 1. Person 1. dēturbāvī 2. Person 2. dēturbāvisti 3. Person 3. dēturbāvit | 1. Person 1. dēturbāvimus 2. Person 2. dēturbāvistis 3. Person 3. dēturbāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. dēturbāverō 2. Person 2. dēturbāveris 3. Person 3. dēturbāverit | 1. Person 1. dēturbāverimus 2. Person 2. dēturbāveritis 3. Person 3. dēturbāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēturbāveram 2. Person 2. dēturbāverās 3. Person 3. dēturbāverat | 1. Person 1. dēturbāverāmus 2. Person 2. dēturbāverātis 3. Person 3. dēturbāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēturbem 2. Person 2. dēturbēs 3. Person 3. dēturbet | 1. Person 1. dēturbēmus 2. Person 2. dēturbētis 3. Person 3. dēturbent |
Imperfekt | 1. Person 1. dēturbārem 2. Person 2. dēturbārēs 3. Person 3. dēturbāret | 1. Person 1. dēturbārēmus 2. Person 2. dēturbārētis 3. Person 3. dēturbārent |
Perfekt | 1. Person 1. dēturbāverim 2. Person 2. dēturbāveris 3. Person 3. dēturbāverit | 1. Person 1. dēturbāverimus 2. Person 2. dēturbāveritis 3. Person 3. dēturbāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēturbāvissem 2. Person 2. dēturbāvissēs 3. Person 3. dēturbāvisset | 1. Person 1. dēturbāvissēmus 2. Person 2. dēturbāvissētis 3. Person 3. dēturbāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | dēturbā! | dēturbāte! |
Futur | 2. Person 2. dēturbāto! 3. Person 3. dēturbāto! | 2. Person 2. dēturbātōte! 3. Person 3. dēturbanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | dēturbāre |
Perfekt | dēturbāvisse |
Futur | dēturbātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | dēturbāns, dēturbantis |
Futur | dēturbātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | dēturbandī |
---|---|
Dativ | dēturbandō |
Akkusativ | ad dēturbandum |
Ablativ | dēturbandō |
Supinum
dēturbātum |