detrudere
<trūdō, trūsī, trūsum 3.>Übersicht aller Übersetzungen
- herabstoßen, herabdrängen (aliquem/aliquid re/ex re/de re/a re jemanden/etwas von etwas)dē-trūderedē-trūdere
- naves scopulo detruderedie Schiffe von der Klippe herabstoßennaves scopulo detrudere
- vertreiben, in die Flucht schlagendē-trūdere Militär, militärischMILdē-trūdere Militär, militärischMIL
- verschlagendē-trūdere (nachklassischnachkl.)dē-trūdere (nachklassischnachkl.)
- vertreiben (de re / ex re von etwas, aus etwas)dē-trūdere RechtswesenJURdē-trūdere RechtswesenJUR
- abbringen (de re von etwas), (de sententia von seiner Meinung)dē-trūdere figurativ, in übertragenem Sinnfigdē-trūdere figurativ, in übertragenem Sinnfig
- verschieben (comitia in mensem Martium die Komitien auf den Monat März)dē-trūderedē-trūdere
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dētrūdō 2. Person 2. dētrūdis 3. Person 3. dētrūdit | 1. Person 1. dētrūdimus 2. Person 2. dētrūditis 3. Person 3. dētrūdunt |
| Futur | 1. Person 1. dētrūdam 2. Person 2. dētrūdes 3. Person 3. dētrūdet | 1. Person 1. dētrūdemus 2. Person 2. dētrūdetis 3. Person 3. dētrūdent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dētrūdebam 2. Person 2. dētrūdebās 3. Person 3. dētrūdebat | 1. Person 1. dētrūdebāmus 2. Person 2. dētrūdebātis 3. Person 3. dētrūdebant |
| Perfekt | 1. Person 1. dētrūsī 2. Person 2. dētrūsisti 3. Person 3. dētrūsit | 1. Person 1. dētrūsimus 2. Person 2. dētrūsistis 3. Person 3. dētrūsērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dētrūserō 2. Person 2. dētrūseris 3. Person 3. dētrūserit | 1. Person 1. dētrūserimus 2. Person 2. dētrūseritis 3. Person 3. dētrūserint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dētrūseram 2. Person 2. dētrūserās 3. Person 3. dētrūserat | 1. Person 1. dētrūserāmus 2. Person 2. dētrūserātis 3. Person 3. dētrūserant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dētrūdam 2. Person 2. dētrūdās 3. Person 3. dētrūdat | 1. Person 1. dētrūdāmus 2. Person 2. dētrūdātis 3. Person 3. dētrūdant |
| Imperfekt | 1. Person 1. dētrūderem 2. Person 2. dētrūderēs 3. Person 3. dētrūderet | 1. Person 1. dētrūderēmus 2. Person 2. dētrūderētis 3. Person 3. dētrūderent |
| Perfekt | 1. Person 1. dētrūserim 2. Person 2. dētrūseris 3. Person 3. dētrūserit | 1. Person 1. dētrūserimus 2. Person 2. dētrūseritis 3. Person 3. dētrūserint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dētrūsissem 2. Person 2. dētrūsissēs 3. Person 3. dētrūsisset | 1. Person 1. dētrūsissēmus 2. Person 2. dētrūsissētis 3. Person 3. dētrūsissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dētrūde! | dētrūdite! |
| Futur | 2. Person 2. dētrūdito! 3. Person 3. dētrūdito! | 2. Person 2. dētrūditōte! 3. Person 3. dētrūdunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dētrūdere |
| Perfekt | dētrūsisse |
| Futur | dētrūsūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dētrūdens, dētrūdentis |
| Futur | dētrūsūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dētrūdendī |
|---|---|
| Dativ | dētrūdendō |
| Akkusativ | ad dētrūdendum |
| Ablativ | dētrūdendō |
Supinum
| dētrūsum |
