detondere
<tondeō, tondī, tōnsum 2.> (unklassischunkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- abschneiden (comas die Haare)dē-tondēredē-tondēre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dētondēō 2. Person 2. dētondēs 3. Person 3. dētondēt | 1. Person 1. dētondēmus 2. Person 2. dētondētis 3. Person 3. dētondēnt |
| Futur | 1. Person 1. dētondēbō 2. Person 2. dētondēbis 3. Person 3. dētondēbit | 1. Person 1. dētondēbimus 2. Person 2. dētondēbitis 3. Person 3. dētondēbunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dētondēbam 2. Person 2. dētondēbās 3. Person 3. dētondēbat | 1. Person 1. dētondēbāmus 2. Person 2. dētondēbātis 3. Person 3. dētondēbant |
| Perfekt | 1. Person 1. dētondī 2. Person 2. dētondisti 3. Person 3. dētondit | 1. Person 1. dētondimus 2. Person 2. dētondistis 3. Person 3. dētondērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dētonderō 2. Person 2. dētonderis 3. Person 3. dētonderit | 1. Person 1. dētonderimus 2. Person 2. dētonderitis 3. Person 3. dētonderint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dētonderam 2. Person 2. dētonderās 3. Person 3. dētonderat | 1. Person 1. dētonderāmus 2. Person 2. dētonderātis 3. Person 3. dētonderant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dētondēam 2. Person 2. dētondēās 3. Person 3. dētondēat | 1. Person 1. dētondēāmus 2. Person 2. dētondēātis 3. Person 3. dētondēant |
| Imperfekt | 1. Person 1. dētondērem 2. Person 2. dētondērēs 3. Person 3. dētondēret | 1. Person 1. dētondērēmus 2. Person 2. dētondērētis 3. Person 3. dētondērent |
| Perfekt | 1. Person 1. dētonderim 2. Person 2. dētonderis 3. Person 3. dētonderit | 1. Person 1. dētonderimus 2. Person 2. dētonderitis 3. Person 3. dētonderint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dētondissem 2. Person 2. dētondissēs 3. Person 3. dētondisset | 1. Person 1. dētondissēmus 2. Person 2. dētondissētis 3. Person 3. dētondissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dētondē! | dētondēte! |
| Futur | 2. Person 2. dētondēto! 3. Person 3. dētondēto! | 2. Person 2. dētondētōte! 3. Person 3. dētondēnto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dētondēre |
| Perfekt | dētondisse |
| Futur | dētonsūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dētondēns, dētondēntis |
| Futur | dētonsūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dētondēndī |
|---|---|
| Dativ | dētondēndō |
| Akkusativ | ad dētondēndum |
| Ablativ | dētondēndō |
Supinum
| dētonsum |
