determinare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- begrenzen, abgrenzendē-termināre (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)dē-termināre (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)
- festsetzen, bestimmendē-termināre figurativ, in übertragenem Sinnfigdē-termināre figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēterminō 2. Person 2. dēterminās 3. Person 3. dēterminat | 1. Person 1. dētermināmus 2. Person 2. dēterminātis 3. Person 3. dēterminant |
| Futur | 1. Person 1. dēterminābō 2. Person 2. dēterminābis 3. Person 3. dēterminābit | 1. Person 1. dēterminābimus 2. Person 2. dēterminābitis 3. Person 3. dēterminābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēterminābam 2. Person 2. dēterminābās 3. Person 3. dēterminābat | 1. Person 1. dēterminābāmus 2. Person 2. dēterminābātis 3. Person 3. dēterminābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dētermināvī 2. Person 2. dētermināvisti 3. Person 3. dētermināvit | 1. Person 1. dētermināvimus 2. Person 2. dētermināvistis 3. Person 3. dētermināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dētermināverō 2. Person 2. dētermināveris 3. Person 3. dētermināverit | 1. Person 1. dētermināverimus 2. Person 2. dētermināveritis 3. Person 3. dētermināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dētermināveram 2. Person 2. dētermināverās 3. Person 3. dētermināverat | 1. Person 1. dētermināverāmus 2. Person 2. dētermināverātis 3. Person 3. dētermināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēterminem 2. Person 2. dēterminēs 3. Person 3. dēterminet | 1. Person 1. dēterminēmus 2. Person 2. dēterminētis 3. Person 3. dēterminent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēterminārem 2. Person 2. dēterminārēs 3. Person 3. dētermināret | 1. Person 1. dēterminārēmus 2. Person 2. dēterminārētis 3. Person 3. dēterminārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dētermināverim 2. Person 2. dētermināveris 3. Person 3. dētermināverit | 1. Person 1. dētermināverimus 2. Person 2. dētermināveritis 3. Person 3. dētermināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dētermināvissem 2. Person 2. dētermināvissēs 3. Person 3. dētermināvisset | 1. Person 1. dētermināvissēmus 2. Person 2. dētermināvissētis 3. Person 3. dētermināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēterminā! | dētermināte! |
| Futur | 2. Person 2. dētermināto! 3. Person 3. dētermināto! | 2. Person 2. dēterminātōte! 3. Person 3. dēterminanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dētermināre |
| Perfekt | dētermināvisse |
| Futur | dēterminātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dētermināns, dēterminantis |
| Futur | dēterminātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēterminandī |
|---|---|
| Dativ | dēterminandō |
| Akkusativ | ad dēterminandum |
| Ablativ | dēterminandō |
Supinum
| dēterminātum |
