deterere
<terō, trīvī, trītum 3.> (unklassischunkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- abreiben, abschleifen, abnutzendē-tereredē-terere
- vermindern, schmälerndē-terere figurativ, in übertragenem Sinnfigdē-terere figurativ, in übertragenem Sinnfig
- dē-terere im Passiv
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēterō 2. Person 2. dēteris 3. Person 3. dēterit | 1. Person 1. dēterimus 2. Person 2. dēteritis 3. Person 3. dēterunt |
Futur | 1. Person 1. dēteram 2. Person 2. dēteres 3. Person 3. dēteret | 1. Person 1. dēteremus 2. Person 2. dēteretis 3. Person 3. dēterent |
Imperfekt | 1. Person 1. dēterebam 2. Person 2. dēterebās 3. Person 3. dēterebat | 1. Person 1. dēterebāmus 2. Person 2. dēterebātis 3. Person 3. dēterebant |
Perfekt | 1. Person 1. dētrīvī 2. Person 2. dētrīvisti 3. Person 3. dētrīvit | 1. Person 1. dētrīvimus 2. Person 2. dētrīvistis 3. Person 3. dētrīvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. dētrīverō 2. Person 2. dētrīveris 3. Person 3. dētrīverit | 1. Person 1. dētrīverimus 2. Person 2. dētrīveritis 3. Person 3. dētrīverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dētrīveram 2. Person 2. dētrīverās 3. Person 3. dētrīverat | 1. Person 1. dētrīverāmus 2. Person 2. dētrīverātis 3. Person 3. dētrīverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēteram 2. Person 2. dēterās 3. Person 3. dēterat | 1. Person 1. dēterāmus 2. Person 2. dēterātis 3. Person 3. dēterant |
Imperfekt | 1. Person 1. dētererem 2. Person 2. dētererēs 3. Person 3. dētereret | 1. Person 1. dētererēmus 2. Person 2. dētererētis 3. Person 3. dētererent |
Perfekt | 1. Person 1. dētrīverim 2. Person 2. dētrīveris 3. Person 3. dētrīverit | 1. Person 1. dētrīverimus 2. Person 2. dētrīveritis 3. Person 3. dētrīverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dētrīvissem 2. Person 2. dētrīvissēs 3. Person 3. dētrīvisset | 1. Person 1. dētrīvissēmus 2. Person 2. dētrīvissētis 3. Person 3. dētrīvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | dētere! | dēterite! |
Futur | 2. Person 2. dēterito! 3. Person 3. dēterito! | 2. Person 2. dēteritōte! 3. Person 3. dēterunto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | dēterere |
Perfekt | dētrīvisse |
Futur | dētrītūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | dēterens, dēterentis |
Futur | dētrītūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | dēterendī |
---|---|
Dativ | dēterendō |
Akkusativ | ad dēterendum |
Ablativ | dēterendō |
Supinum
dētrītum |