destillare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēstīllō 2. Person 2. dēstīllās 3. Person 3. dēstīllat | 1. Person 1. dēstīllāmus 2. Person 2. dēstīllātis 3. Person 3. dēstīllant |
| Futur | 1. Person 1. dēstīllābō 2. Person 2. dēstīllābis 3. Person 3. dēstīllābit | 1. Person 1. dēstīllābimus 2. Person 2. dēstīllābitis 3. Person 3. dēstīllābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēstīllābam 2. Person 2. dēstīllābās 3. Person 3. dēstīllābat | 1. Person 1. dēstīllābāmus 2. Person 2. dēstīllābātis 3. Person 3. dēstīllābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēstīllāvī 2. Person 2. dēstīllāvisti 3. Person 3. dēstīllāvit | 1. Person 1. dēstīllāvimus 2. Person 2. dēstīllāvistis 3. Person 3. dēstīllāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēstīllāverō 2. Person 2. dēstīllāveris 3. Person 3. dēstīllāverit | 1. Person 1. dēstīllāverimus 2. Person 2. dēstīllāveritis 3. Person 3. dēstīllāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēstīllāveram 2. Person 2. dēstīllāverās 3. Person 3. dēstīllāverat | 1. Person 1. dēstīllāverāmus 2. Person 2. dēstīllāverātis 3. Person 3. dēstīllāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēstīllem 2. Person 2. dēstīllēs 3. Person 3. dēstīllet | 1. Person 1. dēstīllēmus 2. Person 2. dēstīllētis 3. Person 3. dēstīllent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēstīllārem 2. Person 2. dēstīllārēs 3. Person 3. dēstīllāret | 1. Person 1. dēstīllārēmus 2. Person 2. dēstīllārētis 3. Person 3. dēstīllārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēstīllāverim 2. Person 2. dēstīllāveris 3. Person 3. dēstīllāverit | 1. Person 1. dēstīllāverimus 2. Person 2. dēstīllāveritis 3. Person 3. dēstīllāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēstīllāvissem 2. Person 2. dēstīllāvissēs 3. Person 3. dēstīllāvisset | 1. Person 1. dēstīllāvissēmus 2. Person 2. dēstīllāvissētis 3. Person 3. dēstīllāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēstīllā! | dēstīllāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēstīllāto! 3. Person 3. dēstīllāto! | 2. Person 2. dēstīllātōte! 3. Person 3. dēstīllanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēstīllāre |
| Perfekt | dēstīllāvisse |
| Futur | dēstīllātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēstīllāns, dēstīllantis |
| Futur | dēstīllātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēstīllandī |
|---|---|
| Dativ | dēstīllandō |
| Akkusativ | ad dēstīllandum |
| Ablativ | dēstīllandō |
Supinum
| dēstīllātum |
