despumare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēspūmō 2. Person 2. dēspūmās 3. Person 3. dēspūmat | 1. Person 1. dēspūmāmus 2. Person 2. dēspūmātis 3. Person 3. dēspūmant |
| Futur | 1. Person 1. dēspūmābō 2. Person 2. dēspūmābis 3. Person 3. dēspūmābit | 1. Person 1. dēspūmābimus 2. Person 2. dēspūmābitis 3. Person 3. dēspūmābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēspūmābam 2. Person 2. dēspūmābās 3. Person 3. dēspūmābat | 1. Person 1. dēspūmābāmus 2. Person 2. dēspūmābātis 3. Person 3. dēspūmābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēspūmāvī 2. Person 2. dēspūmāvisti 3. Person 3. dēspūmāvit | 1. Person 1. dēspūmāvimus 2. Person 2. dēspūmāvistis 3. Person 3. dēspūmāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēspūmāverō 2. Person 2. dēspūmāveris 3. Person 3. dēspūmāverit | 1. Person 1. dēspūmāverimus 2. Person 2. dēspūmāveritis 3. Person 3. dēspūmāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēspūmāveram 2. Person 2. dēspūmāverās 3. Person 3. dēspūmāverat | 1. Person 1. dēspūmāverāmus 2. Person 2. dēspūmāverātis 3. Person 3. dēspūmāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēspūmem 2. Person 2. dēspūmēs 3. Person 3. dēspūmet | 1. Person 1. dēspūmēmus 2. Person 2. dēspūmētis 3. Person 3. dēspūment |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēspūmārem 2. Person 2. dēspūmārēs 3. Person 3. dēspūmāret | 1. Person 1. dēspūmārēmus 2. Person 2. dēspūmārētis 3. Person 3. dēspūmārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēspūmāverim 2. Person 2. dēspūmāveris 3. Person 3. dēspūmāverit | 1. Person 1. dēspūmāverimus 2. Person 2. dēspūmāveritis 3. Person 3. dēspūmāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēspūmāvissem 2. Person 2. dēspūmāvissēs 3. Person 3. dēspūmāvisset | 1. Person 1. dēspūmāvissēmus 2. Person 2. dēspūmāvissētis 3. Person 3. dēspūmāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēspūmā! | dēspūmāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēspūmāto! 3. Person 3. dēspūmāto! | 2. Person 2. dēspūmātōte! 3. Person 3. dēspūmanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēspūmāre |
| Perfekt | dēspūmāvisse |
| Futur | dēspūmātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēspūmāns, dēspūmantis |
| Futur | dēspūmātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēspūmandī |
|---|---|
| Dativ | dēspūmandō |
| Akkusativ | ad dēspūmandum |
| Ablativ | dēspūmandō |
Supinum
| dēspūmātum |
despumare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.> poetischpoet (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēspūmō 2. Person 2. dēspūmās 3. Person 3. dēspūmat | 1. Person 1. dēspūmāmus 2. Person 2. dēspūmātis 3. Person 3. dēspūmant |
| Futur | 1. Person 1. dēspūmābō 2. Person 2. dēspūmābis 3. Person 3. dēspūmābit | 1. Person 1. dēspūmābimus 2. Person 2. dēspūmābitis 3. Person 3. dēspūmābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēspūmābam 2. Person 2. dēspūmābās 3. Person 3. dēspūmābat | 1. Person 1. dēspūmābāmus 2. Person 2. dēspūmābātis 3. Person 3. dēspūmābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēspūmāvī 2. Person 2. dēspūmāvisti 3. Person 3. dēspūmāvit | 1. Person 1. dēspūmāvimus 2. Person 2. dēspūmāvistis 3. Person 3. dēspūmāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēspūmāverō 2. Person 2. dēspūmāveris 3. Person 3. dēspūmāverit | 1. Person 1. dēspūmāverimus 2. Person 2. dēspūmāveritis 3. Person 3. dēspūmāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēspūmāveram 2. Person 2. dēspūmāverās 3. Person 3. dēspūmāverat | 1. Person 1. dēspūmāverāmus 2. Person 2. dēspūmāverātis 3. Person 3. dēspūmāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēspūmem 2. Person 2. dēspūmēs 3. Person 3. dēspūmet | 1. Person 1. dēspūmēmus 2. Person 2. dēspūmētis 3. Person 3. dēspūment |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēspūmārem 2. Person 2. dēspūmārēs 3. Person 3. dēspūmāret | 1. Person 1. dēspūmārēmus 2. Person 2. dēspūmārētis 3. Person 3. dēspūmārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēspūmāverim 2. Person 2. dēspūmāveris 3. Person 3. dēspūmāverit | 1. Person 1. dēspūmāverimus 2. Person 2. dēspūmāveritis 3. Person 3. dēspūmāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēspūmāvissem 2. Person 2. dēspūmāvissēs 3. Person 3. dēspūmāvisset | 1. Person 1. dēspūmāvissēmus 2. Person 2. dēspūmāvissētis 3. Person 3. dēspūmāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēspūmā! | dēspūmāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēspūmāto! 3. Person 3. dēspūmāto! | 2. Person 2. dēspūmātōte! 3. Person 3. dēspūmanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēspūmāre |
| Perfekt | dēspūmāvisse |
| Futur | dēspūmātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēspūmāns, dēspūmantis |
| Futur | dēspūmātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēspūmandī |
|---|---|
| Dativ | dēspūmandō |
| Akkusativ | ad dēspūmandum |
| Ablativ | dēspūmandō |
Supinum
| dēspūmātum |
