despoliare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēspoliō 2. Person 2. dēspoliās 3. Person 3. dēspoliat | 1. Person 1. dēspoliāmus 2. Person 2. dēspoliātis 3. Person 3. dēspoliant |
| Futur | 1. Person 1. dēspoliābō 2. Person 2. dēspoliābis 3. Person 3. dēspoliābit | 1. Person 1. dēspoliābimus 2. Person 2. dēspoliābitis 3. Person 3. dēspoliābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēspoliābam 2. Person 2. dēspoliābās 3. Person 3. dēspoliābat | 1. Person 1. dēspoliābāmus 2. Person 2. dēspoliābātis 3. Person 3. dēspoliābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēspoliāvī 2. Person 2. dēspoliāvisti 3. Person 3. dēspoliāvit | 1. Person 1. dēspoliāvimus 2. Person 2. dēspoliāvistis 3. Person 3. dēspoliāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēspoliāverō 2. Person 2. dēspoliāveris 3. Person 3. dēspoliāverit | 1. Person 1. dēspoliāverimus 2. Person 2. dēspoliāveritis 3. Person 3. dēspoliāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēspoliāveram 2. Person 2. dēspoliāverās 3. Person 3. dēspoliāverat | 1. Person 1. dēspoliāverāmus 2. Person 2. dēspoliāverātis 3. Person 3. dēspoliāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēspoliem 2. Person 2. dēspoliēs 3. Person 3. dēspoliet | 1. Person 1. dēspoliēmus 2. Person 2. dēspoliētis 3. Person 3. dēspolient |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēspoliārem 2. Person 2. dēspoliārēs 3. Person 3. dēspoliāret | 1. Person 1. dēspoliārēmus 2. Person 2. dēspoliārētis 3. Person 3. dēspoliārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēspoliāverim 2. Person 2. dēspoliāveris 3. Person 3. dēspoliāverit | 1. Person 1. dēspoliāverimus 2. Person 2. dēspoliāveritis 3. Person 3. dēspoliāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēspoliāvissem 2. Person 2. dēspoliāvissēs 3. Person 3. dēspoliāvisset | 1. Person 1. dēspoliāvissēmus 2. Person 2. dēspoliāvissētis 3. Person 3. dēspoliāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēspoliā! | dēspoliāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēspoliāto! 3. Person 3. dēspoliāto! | 2. Person 2. dēspoliātōte! 3. Person 3. dēspolianto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēspoliāre |
| Perfekt | dēspoliāvisse |
| Futur | dēspoliātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēspoliāns, dēspoliantis |
| Futur | dēspoliātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēspoliandī |
|---|---|
| Dativ | dēspoliandō |
| Akkusativ | ad dēspoliandum |
| Ablativ | dēspoliandō |
Supinum
| dēspoliātum |
