desaltare
<ō, āvī, ātum 1.>C. Suetonius Tranquillus Suet.Übersicht aller Übersetzungen
- pantomimisch vortragendē-saltāredē-saltāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēsaltō 2. Person 2. dēsaltās 3. Person 3. dēsaltat | 1. Person 1. dēsaltāmus 2. Person 2. dēsaltātis 3. Person 3. dēsaltant |
| Futur | 1. Person 1. dēsaltābō 2. Person 2. dēsaltābis 3. Person 3. dēsaltābit | 1. Person 1. dēsaltābimus 2. Person 2. dēsaltābitis 3. Person 3. dēsaltābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēsaltābam 2. Person 2. dēsaltābās 3. Person 3. dēsaltābat | 1. Person 1. dēsaltābāmus 2. Person 2. dēsaltābātis 3. Person 3. dēsaltābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēsaltāvī 2. Person 2. dēsaltāvisti 3. Person 3. dēsaltāvit | 1. Person 1. dēsaltāvimus 2. Person 2. dēsaltāvistis 3. Person 3. dēsaltāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēsaltāverō 2. Person 2. dēsaltāveris 3. Person 3. dēsaltāverit | 1. Person 1. dēsaltāverimus 2. Person 2. dēsaltāveritis 3. Person 3. dēsaltāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēsaltāveram 2. Person 2. dēsaltāverās 3. Person 3. dēsaltāverat | 1. Person 1. dēsaltāverāmus 2. Person 2. dēsaltāverātis 3. Person 3. dēsaltāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēsaltem 2. Person 2. dēsaltēs 3. Person 3. dēsaltet | 1. Person 1. dēsaltēmus 2. Person 2. dēsaltētis 3. Person 3. dēsaltent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēsaltārem 2. Person 2. dēsaltārēs 3. Person 3. dēsaltāret | 1. Person 1. dēsaltārēmus 2. Person 2. dēsaltārētis 3. Person 3. dēsaltārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēsaltāverim 2. Person 2. dēsaltāveris 3. Person 3. dēsaltāverit | 1. Person 1. dēsaltāverimus 2. Person 2. dēsaltāveritis 3. Person 3. dēsaltāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēsaltāvissem 2. Person 2. dēsaltāvissēs 3. Person 3. dēsaltāvisset | 1. Person 1. dēsaltāvissēmus 2. Person 2. dēsaltāvissētis 3. Person 3. dēsaltāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēsaltā! | dēsaltāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēsaltāto! 3. Person 3. dēsaltāto! | 2. Person 2. dēsaltātōte! 3. Person 3. dēsaltanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēsaltāre |
| Perfekt | dēsaltāvisse |
| Futur | dēsaltātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēsaltāns, dēsaltantis |
| Futur | dēsaltātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēsaltandī |
|---|---|
| Dativ | dēsaltandō |
| Akkusativ | ad dēsaltandum |
| Ablativ | dēsaltandō |
Supinum
| dēsaltātum |
