deruncinare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēruncinō 2. Person 2. dēruncinās 3. Person 3. dēruncinat | 1. Person 1. dēruncināmus 2. Person 2. dēruncinātis 3. Person 3. dēruncinant |
| Futur | 1. Person 1. dēruncinābō 2. Person 2. dēruncinābis 3. Person 3. dēruncinābit | 1. Person 1. dēruncinābimus 2. Person 2. dēruncinābitis 3. Person 3. dēruncinābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēruncinābam 2. Person 2. dēruncinābās 3. Person 3. dēruncinābat | 1. Person 1. dēruncinābāmus 2. Person 2. dēruncinābātis 3. Person 3. dēruncinābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēruncināvī 2. Person 2. dēruncināvisti 3. Person 3. dēruncināvit | 1. Person 1. dēruncināvimus 2. Person 2. dēruncināvistis 3. Person 3. dēruncināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēruncināverō 2. Person 2. dēruncināveris 3. Person 3. dēruncināverit | 1. Person 1. dēruncināverimus 2. Person 2. dēruncināveritis 3. Person 3. dēruncināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēruncināveram 2. Person 2. dēruncināverās 3. Person 3. dēruncināverat | 1. Person 1. dēruncināverāmus 2. Person 2. dēruncināverātis 3. Person 3. dēruncināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēruncinem 2. Person 2. dēruncinēs 3. Person 3. dēruncinet | 1. Person 1. dēruncinēmus 2. Person 2. dēruncinētis 3. Person 3. dēruncinent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēruncinārem 2. Person 2. dēruncinārēs 3. Person 3. dēruncināret | 1. Person 1. dēruncinārēmus 2. Person 2. dēruncinārētis 3. Person 3. dēruncinārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēruncināverim 2. Person 2. dēruncināveris 3. Person 3. dēruncināverit | 1. Person 1. dēruncināverimus 2. Person 2. dēruncināveritis 3. Person 3. dēruncināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēruncināvissem 2. Person 2. dēruncināvissēs 3. Person 3. dēruncināvisset | 1. Person 1. dēruncināvissēmus 2. Person 2. dēruncināvissētis 3. Person 3. dēruncināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēruncinā! | dēruncināte! |
| Futur | 2. Person 2. dēruncināto! 3. Person 3. dēruncināto! | 2. Person 2. dēruncinātōte! 3. Person 3. dēruncinanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēruncināre |
| Perfekt | dēruncināvisse |
| Futur | dēruncinātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēruncināns, dēruncinantis |
| Futur | dēruncinātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēruncinandī |
|---|---|
| Dativ | dēruncinandō |
| Akkusativ | ad dēruncinandum |
| Ablativ | dēruncinandō |
Supinum
| dēruncinātum |
