derogare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- wegnehmen, verminderndē-rogāredē-rogāre
- alicui fidem derogarejemandem den Kredit entziehenalicui fidem derogare
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dērogō 2. Person 2. dērogās 3. Person 3. dērogat | 1. Person 1. dērogāmus 2. Person 2. dērogātis 3. Person 3. dērogant |
| Futur | 1. Person 1. dērogābō 2. Person 2. dērogābis 3. Person 3. dērogābit | 1. Person 1. dērogābimus 2. Person 2. dērogābitis 3. Person 3. dērogābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dērogābam 2. Person 2. dērogābās 3. Person 3. dērogābat | 1. Person 1. dērogābāmus 2. Person 2. dērogābātis 3. Person 3. dērogābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dērogāvī 2. Person 2. dērogāvisti 3. Person 3. dērogāvit | 1. Person 1. dērogāvimus 2. Person 2. dērogāvistis 3. Person 3. dērogāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dērogāverō 2. Person 2. dērogāveris 3. Person 3. dērogāverit | 1. Person 1. dērogāverimus 2. Person 2. dērogāveritis 3. Person 3. dērogāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dērogāveram 2. Person 2. dērogāverās 3. Person 3. dērogāverat | 1. Person 1. dērogāverāmus 2. Person 2. dērogāverātis 3. Person 3. dērogāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dērogem 2. Person 2. dērogēs 3. Person 3. dēroget | 1. Person 1. dērogēmus 2. Person 2. dērogētis 3. Person 3. dērogent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dērogārem 2. Person 2. dērogārēs 3. Person 3. dērogāret | 1. Person 1. dērogārēmus 2. Person 2. dērogārētis 3. Person 3. dērogārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dērogāverim 2. Person 2. dērogāveris 3. Person 3. dērogāverit | 1. Person 1. dērogāverimus 2. Person 2. dērogāveritis 3. Person 3. dērogāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dērogāvissem 2. Person 2. dērogāvissēs 3. Person 3. dērogāvisset | 1. Person 1. dērogāvissēmus 2. Person 2. dērogāvissētis 3. Person 3. dērogāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dērogā! | dērogāte! |
| Futur | 2. Person 2. dērogāto! 3. Person 3. dērogāto! | 2. Person 2. dērogātōte! 3. Person 3. dēroganto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dērogāre |
| Perfekt | dērogāvisse |
| Futur | dērogātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dērogāns, dērogantis |
| Futur | dērogātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dērogandī |
|---|---|
| Dativ | dērogandō |
| Akkusativ | ad dērogandum |
| Ablativ | dērogandō |
Supinum
| dērogātum |
