denotare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- deutlich bezeichnen, aufmerksam machen aufdē-notāredē-notāre
- beschimpfen, brandmarkendē-notāre (nachklassischnachkl.) figurativ, in übertragenem Sinnfigdē-notāre (nachklassischnachkl.) figurativ, in übertragenem Sinnfig
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēnotō 2. Person 2. dēnotās 3. Person 3. dēnotat | 1. Person 1. dēnotāmus 2. Person 2. dēnotātis 3. Person 3. dēnotant |
| Futur | 1. Person 1. dēnotābō 2. Person 2. dēnotābis 3. Person 3. dēnotābit | 1. Person 1. dēnotābimus 2. Person 2. dēnotābitis 3. Person 3. dēnotābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēnotābam 2. Person 2. dēnotābās 3. Person 3. dēnotābat | 1. Person 1. dēnotābāmus 2. Person 2. dēnotābātis 3. Person 3. dēnotābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēnotāvī 2. Person 2. dēnotāvisti 3. Person 3. dēnotāvit | 1. Person 1. dēnotāvimus 2. Person 2. dēnotāvistis 3. Person 3. dēnotāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēnotāverō 2. Person 2. dēnotāveris 3. Person 3. dēnotāverit | 1. Person 1. dēnotāverimus 2. Person 2. dēnotāveritis 3. Person 3. dēnotāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēnotāveram 2. Person 2. dēnotāverās 3. Person 3. dēnotāverat | 1. Person 1. dēnotāverāmus 2. Person 2. dēnotāverātis 3. Person 3. dēnotāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēnotem 2. Person 2. dēnotēs 3. Person 3. dēnotet | 1. Person 1. dēnotēmus 2. Person 2. dēnotētis 3. Person 3. dēnotent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēnotārem 2. Person 2. dēnotārēs 3. Person 3. dēnotāret | 1. Person 1. dēnotārēmus 2. Person 2. dēnotārētis 3. Person 3. dēnotārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēnotāverim 2. Person 2. dēnotāveris 3. Person 3. dēnotāverit | 1. Person 1. dēnotāverimus 2. Person 2. dēnotāveritis 3. Person 3. dēnotāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēnotāvissem 2. Person 2. dēnotāvissēs 3. Person 3. dēnotāvisset | 1. Person 1. dēnotāvissēmus 2. Person 2. dēnotāvissētis 3. Person 3. dēnotāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēnotā! | dēnotāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēnotāto! 3. Person 3. dēnotāto! | 2. Person 2. dēnotātōte! 3. Person 3. dēnotanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēnotāre |
| Perfekt | dēnotāvisse |
| Futur | dēnotātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēnotāns, dēnotantis |
| Futur | dēnotātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēnotandī |
|---|---|
| Dativ | dēnotandō |
| Akkusativ | ad dēnotandum |
| Ablativ | dēnotandō |
Supinum
| dēnotātum |
