Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēnōminō 2. Person 2. dēnōminās 3. Person 3. dēnōminat | 1. Person 1. dēnōmināmus 2. Person 2. dēnōminātis 3. Person 3. dēnōminant |
| Futur | 1. Person 1. dēnōminābō 2. Person 2. dēnōminābis 3. Person 3. dēnōminābit | 1. Person 1. dēnōminābimus 2. Person 2. dēnōminābitis 3. Person 3. dēnōminābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēnōminābam 2. Person 2. dēnōminābās 3. Person 3. dēnōminābat | 1. Person 1. dēnōminābāmus 2. Person 2. dēnōminābātis 3. Person 3. dēnōminābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēnōmināvī 2. Person 2. dēnōmināvisti 3. Person 3. dēnōmināvit | 1. Person 1. dēnōmināvimus 2. Person 2. dēnōmināvistis 3. Person 3. dēnōmināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēnōmināverō 2. Person 2. dēnōmināveris 3. Person 3. dēnōmināverit | 1. Person 1. dēnōmināverimus 2. Person 2. dēnōmināveritis 3. Person 3. dēnōmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēnōmināveram 2. Person 2. dēnōmināverās 3. Person 3. dēnōmināverat | 1. Person 1. dēnōmināverāmus 2. Person 2. dēnōmināverātis 3. Person 3. dēnōmināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēnōminem 2. Person 2. dēnōminēs 3. Person 3. dēnōminet | 1. Person 1. dēnōminēmus 2. Person 2. dēnōminētis 3. Person 3. dēnōminent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēnōminārem 2. Person 2. dēnōminārēs 3. Person 3. dēnōmināret | 1. Person 1. dēnōminārēmus 2. Person 2. dēnōminārētis 3. Person 3. dēnōminārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēnōmināverim 2. Person 2. dēnōmināveris 3. Person 3. dēnōmināverit | 1. Person 1. dēnōmināverimus 2. Person 2. dēnōmināveritis 3. Person 3. dēnōmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēnōmināvissem 2. Person 2. dēnōmināvissēs 3. Person 3. dēnōmināvisset | 1. Person 1. dēnōmināvissēmus 2. Person 2. dēnōmināvissētis 3. Person 3. dēnōmināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēnōminā! | dēnōmināte! |
| Futur | 2. Person 2. dēnōmināto! 3. Person 3. dēnōmināto! | 2. Person 2. dēnōminātōte! 3. Person 3. dēnōminanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēnōmināre |
| Perfekt | dēnōmināvisse |
| Futur | dēnōminātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēnōmināns, dēnōminantis |
| Futur | dēnōminātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēnōminandī |
|---|---|
| Dativ | dēnōminandō |
| Akkusativ | ad dēnōminandum |
| Ablativ | dēnōminandō |
Supinum
| dēnōminātum |
