denatare
<ō, de-natare, - 1.>Q. Horatius Flaccus Hor.spätlateinisch spätl.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēnatō 2. Person 2. dēnatās 3. Person 3. dēnatat | 1. Person 1. dēnatāmus 2. Person 2. dēnatātis 3. Person 3. dēnatant |
| Futur | 1. Person 1. dēnatābō 2. Person 2. dēnatābis 3. Person 3. dēnatābit | 1. Person 1. dēnatābimus 2. Person 2. dēnatābitis 3. Person 3. dēnatābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēnatābam 2. Person 2. dēnatābās 3. Person 3. dēnatābat | 1. Person 1. dēnatābāmus 2. Person 2. dēnatābātis 3. Person 3. dēnatābant |
| Perfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Futur 2 | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēnatem 2. Person 2. dēnatēs 3. Person 3. dēnatet | 1. Person 1. dēnatēmus 2. Person 2. dēnatētis 3. Person 3. dēnatent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēnatārem 2. Person 2. dēnatārēs 3. Person 3. dēnatāret | 1. Person 1. dēnatārēmus 2. Person 2. dēnatārētis 3. Person 3. dēnatārent |
| Perfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - | 1. Person 1. - 2. Person 2. - 3. Person 3. - |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēnatā! | dēnatāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēnatāto! 3. Person 3. dēnatāto! | 2. Person 2. dēnatātōte! 3. Person 3. dēnatanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēnatāre |
| Perfekt | - |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēnatāns, dēnatantis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | dēnatandī |
|---|---|
| Dativ | dēnatandō |
| Akkusativ | ad dēnatandum |
| Ablativ | dēnatandō |
Supinum
| - |
