demutare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.> (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- verändern, verschlechterndē-mūtāredē-mūtāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēmūtō 2. Person 2. dēmūtās 3. Person 3. dēmūtat | 1. Person 1. dēmūtāmus 2. Person 2. dēmūtātis 3. Person 3. dēmūtant |
| Futur | 1. Person 1. dēmūtābō 2. Person 2. dēmūtābis 3. Person 3. dēmūtābit | 1. Person 1. dēmūtābimus 2. Person 2. dēmūtābitis 3. Person 3. dēmūtābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēmūtābam 2. Person 2. dēmūtābās 3. Person 3. dēmūtābat | 1. Person 1. dēmūtābāmus 2. Person 2. dēmūtābātis 3. Person 3. dēmūtābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēmūtāvī 2. Person 2. dēmūtāvisti 3. Person 3. dēmūtāvit | 1. Person 1. dēmūtāvimus 2. Person 2. dēmūtāvistis 3. Person 3. dēmūtāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēmūtāverō 2. Person 2. dēmūtāveris 3. Person 3. dēmūtāverit | 1. Person 1. dēmūtāverimus 2. Person 2. dēmūtāveritis 3. Person 3. dēmūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēmūtāveram 2. Person 2. dēmūtāverās 3. Person 3. dēmūtāverat | 1. Person 1. dēmūtāverāmus 2. Person 2. dēmūtāverātis 3. Person 3. dēmūtāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēmūtem 2. Person 2. dēmūtēs 3. Person 3. dēmūtet | 1. Person 1. dēmūtēmus 2. Person 2. dēmūtētis 3. Person 3. dēmūtent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēmūtārem 2. Person 2. dēmūtārēs 3. Person 3. dēmūtāret | 1. Person 1. dēmūtārēmus 2. Person 2. dēmūtārētis 3. Person 3. dēmūtārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēmūtāverim 2. Person 2. dēmūtāveris 3. Person 3. dēmūtāverit | 1. Person 1. dēmūtāverimus 2. Person 2. dēmūtāveritis 3. Person 3. dēmūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēmūtāvissem 2. Person 2. dēmūtāvissēs 3. Person 3. dēmūtāvisset | 1. Person 1. dēmūtāvissēmus 2. Person 2. dēmūtāvissētis 3. Person 3. dēmūtāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēmūtā! | dēmūtāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēmūtāto! 3. Person 3. dēmūtāto! | 2. Person 2. dēmūtātōte! 3. Person 3. dēmūtanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēmūtāre |
| Perfekt | dēmūtāvisse |
| Futur | dēmūtātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēmūtāns, dēmūtantis |
| Futur | dēmūtātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēmūtandī |
|---|---|
| Dativ | dēmūtandō |
| Akkusativ | ad dēmūtandum |
| Ablativ | dēmūtandō |
Supinum
| dēmūtātum |
demutare
intransitives Verb v/i <ō, āvī, ātum 1.> (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēmūtō 2. Person 2. dēmūtās 3. Person 3. dēmūtat | 1. Person 1. dēmūtāmus 2. Person 2. dēmūtātis 3. Person 3. dēmūtant |
| Futur | 1. Person 1. dēmūtābō 2. Person 2. dēmūtābis 3. Person 3. dēmūtābit | 1. Person 1. dēmūtābimus 2. Person 2. dēmūtābitis 3. Person 3. dēmūtābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēmūtābam 2. Person 2. dēmūtābās 3. Person 3. dēmūtābat | 1. Person 1. dēmūtābāmus 2. Person 2. dēmūtābātis 3. Person 3. dēmūtābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēmūtāvī 2. Person 2. dēmūtāvisti 3. Person 3. dēmūtāvit | 1. Person 1. dēmūtāvimus 2. Person 2. dēmūtāvistis 3. Person 3. dēmūtāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēmūtāverō 2. Person 2. dēmūtāveris 3. Person 3. dēmūtāverit | 1. Person 1. dēmūtāverimus 2. Person 2. dēmūtāveritis 3. Person 3. dēmūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēmūtāveram 2. Person 2. dēmūtāverās 3. Person 3. dēmūtāverat | 1. Person 1. dēmūtāverāmus 2. Person 2. dēmūtāverātis 3. Person 3. dēmūtāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēmūtem 2. Person 2. dēmūtēs 3. Person 3. dēmūtet | 1. Person 1. dēmūtēmus 2. Person 2. dēmūtētis 3. Person 3. dēmūtent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēmūtārem 2. Person 2. dēmūtārēs 3. Person 3. dēmūtāret | 1. Person 1. dēmūtārēmus 2. Person 2. dēmūtārētis 3. Person 3. dēmūtārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēmūtāverim 2. Person 2. dēmūtāveris 3. Person 3. dēmūtāverit | 1. Person 1. dēmūtāverimus 2. Person 2. dēmūtāveritis 3. Person 3. dēmūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēmūtāvissem 2. Person 2. dēmūtāvissēs 3. Person 3. dēmūtāvisset | 1. Person 1. dēmūtāvissēmus 2. Person 2. dēmūtāvissētis 3. Person 3. dēmūtāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēmūtā! | dēmūtāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēmūtāto! 3. Person 3. dēmūtāto! | 2. Person 2. dēmūtātōte! 3. Person 3. dēmūtanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēmūtāre |
| Perfekt | dēmūtāvisse |
| Futur | dēmūtātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēmūtāns, dēmūtantis |
| Futur | dēmūtātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēmūtandī |
|---|---|
| Dativ | dēmūtandō |
| Akkusativ | ad dēmūtandum |
| Ablativ | dēmūtandō |
Supinum
| dēmūtātum |
