demulcere
<mulceō, mulsī, mulctum/mulsum 2.> (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- liebkosend streichelndē-mulcēredē-mulcēre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēmulcēō 2. Person 2. dēmulcēs 3. Person 3. dēmulcēt | 1. Person 1. dēmulcēmus 2. Person 2. dēmulcētis 3. Person 3. dēmulcēnt |
| Futur | 1. Person 1. dēmulcēbō 2. Person 2. dēmulcēbis 3. Person 3. dēmulcēbit | 1. Person 1. dēmulcēbimus 2. Person 2. dēmulcēbitis 3. Person 3. dēmulcēbunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēmulcēbam 2. Person 2. dēmulcēbās 3. Person 3. dēmulcēbat | 1. Person 1. dēmulcēbāmus 2. Person 2. dēmulcēbātis 3. Person 3. dēmulcēbant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēmulsī 2. Person 2. dēmulsisti 3. Person 3. dēmulsit | 1. Person 1. dēmulsimus 2. Person 2. dēmulsistis 3. Person 3. dēmulsērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēmulserō 2. Person 2. dēmulseris 3. Person 3. dēmulserit | 1. Person 1. dēmulserimus 2. Person 2. dēmulseritis 3. Person 3. dēmulserint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēmulseram 2. Person 2. dēmulserās 3. Person 3. dēmulserat | 1. Person 1. dēmulserāmus 2. Person 2. dēmulserātis 3. Person 3. dēmulserant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēmulcēam 2. Person 2. dēmulcēās 3. Person 3. dēmulcēat | 1. Person 1. dēmulcēāmus 2. Person 2. dēmulcēātis 3. Person 3. dēmulcēant |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēmulcērem 2. Person 2. dēmulcērēs 3. Person 3. dēmulcēret | 1. Person 1. dēmulcērēmus 2. Person 2. dēmulcērētis 3. Person 3. dēmulcērent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēmulserim 2. Person 2. dēmulseris 3. Person 3. dēmulserit | 1. Person 1. dēmulserimus 2. Person 2. dēmulseritis 3. Person 3. dēmulserint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēmulsissem 2. Person 2. dēmulsissēs 3. Person 3. dēmulsisset | 1. Person 1. dēmulsissēmus 2. Person 2. dēmulsissētis 3. Person 3. dēmulsissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēmulcē! | dēmulcēte! |
| Futur | 2. Person 2. dēmulcēto! 3. Person 3. dēmulcēto! | 2. Person 2. dēmulcētōte! 3. Person 3. dēmulcēnto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēmulcēre |
| Perfekt | dēmulsisse |
| Futur | dēmulctūrum/dēmulsūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēmulcēns, dēmulcēntis |
| Futur | dēmulctūrus/dēmulsūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēmulcēndī |
|---|---|
| Dativ | dēmulcēndō |
| Akkusativ | ad dēmulcēndum |
| Ablativ | dēmulcēndō |
Supinum
| dēmulctum/dēmulsum |
