demitigare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēmītigō 2. Person 2. dēmītigās 3. Person 3. dēmītigat | 1. Person 1. dēmītigāmus 2. Person 2. dēmītigātis 3. Person 3. dēmītigant |
| Futur | 1. Person 1. dēmītigābō 2. Person 2. dēmītigābis 3. Person 3. dēmītigābit | 1. Person 1. dēmītigābimus 2. Person 2. dēmītigābitis 3. Person 3. dēmītigābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēmītigābam 2. Person 2. dēmītigābās 3. Person 3. dēmītigābat | 1. Person 1. dēmītigābāmus 2. Person 2. dēmītigābātis 3. Person 3. dēmītigābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēmītigāvī 2. Person 2. dēmītigāvisti 3. Person 3. dēmītigāvit | 1. Person 1. dēmītigāvimus 2. Person 2. dēmītigāvistis 3. Person 3. dēmītigāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēmītigāverō 2. Person 2. dēmītigāveris 3. Person 3. dēmītigāverit | 1. Person 1. dēmītigāverimus 2. Person 2. dēmītigāveritis 3. Person 3. dēmītigāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēmītigāveram 2. Person 2. dēmītigāverās 3. Person 3. dēmītigāverat | 1. Person 1. dēmītigāverāmus 2. Person 2. dēmītigāverātis 3. Person 3. dēmītigāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēmītigem 2. Person 2. dēmītigēs 3. Person 3. dēmītiget | 1. Person 1. dēmītigēmus 2. Person 2. dēmītigētis 3. Person 3. dēmītigent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēmītigārem 2. Person 2. dēmītigārēs 3. Person 3. dēmītigāret | 1. Person 1. dēmītigārēmus 2. Person 2. dēmītigārētis 3. Person 3. dēmītigārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēmītigāverim 2. Person 2. dēmītigāveris 3. Person 3. dēmītigāverit | 1. Person 1. dēmītigāverimus 2. Person 2. dēmītigāveritis 3. Person 3. dēmītigāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēmītigāvissem 2. Person 2. dēmītigāvissēs 3. Person 3. dēmītigāvisset | 1. Person 1. dēmītigāvissēmus 2. Person 2. dēmītigāvissētis 3. Person 3. dēmītigāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēmītigā! | dēmītigāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēmītigāto! 3. Person 3. dēmītigāto! | 2. Person 2. dēmītigātōte! 3. Person 3. dēmītiganto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēmītigāre |
| Perfekt | dēmītigāvisse |
| Futur | dēmītigātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēmītigāns, dēmītigantis |
| Futur | dēmītigātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēmītigandī |
|---|---|
| Dativ | dēmītigandō |
| Akkusativ | ad dēmītigandum |
| Ablativ | dēmītigandō |
Supinum
| dēmītigātum |
