demandare
<ō, āvī, ātum 1.> (nachklassischnachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēmandō 2. Person 2. dēmandās 3. Person 3. dēmandat | 1. Person 1. dēmandāmus 2. Person 2. dēmandātis 3. Person 3. dēmandant |
| Futur | 1. Person 1. dēmandābō 2. Person 2. dēmandābis 3. Person 3. dēmandābit | 1. Person 1. dēmandābimus 2. Person 2. dēmandābitis 3. Person 3. dēmandābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēmandābam 2. Person 2. dēmandābās 3. Person 3. dēmandābat | 1. Person 1. dēmandābāmus 2. Person 2. dēmandābātis 3. Person 3. dēmandābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēmandāvī 2. Person 2. dēmandāvisti 3. Person 3. dēmandāvit | 1. Person 1. dēmandāvimus 2. Person 2. dēmandāvistis 3. Person 3. dēmandāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēmandāverō 2. Person 2. dēmandāveris 3. Person 3. dēmandāverit | 1. Person 1. dēmandāverimus 2. Person 2. dēmandāveritis 3. Person 3. dēmandāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēmandāveram 2. Person 2. dēmandāverās 3. Person 3. dēmandāverat | 1. Person 1. dēmandāverāmus 2. Person 2. dēmandāverātis 3. Person 3. dēmandāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēmandem 2. Person 2. dēmandēs 3. Person 3. dēmandet | 1. Person 1. dēmandēmus 2. Person 2. dēmandētis 3. Person 3. dēmandent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēmandārem 2. Person 2. dēmandārēs 3. Person 3. dēmandāret | 1. Person 1. dēmandārēmus 2. Person 2. dēmandārētis 3. Person 3. dēmandārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēmandāverim 2. Person 2. dēmandāveris 3. Person 3. dēmandāverit | 1. Person 1. dēmandāverimus 2. Person 2. dēmandāveritis 3. Person 3. dēmandāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēmandāvissem 2. Person 2. dēmandāvissēs 3. Person 3. dēmandāvisset | 1. Person 1. dēmandāvissēmus 2. Person 2. dēmandāvissētis 3. Person 3. dēmandāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēmandā! | dēmandāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēmandāto! 3. Person 3. dēmandāto! | 2. Person 2. dēmandātōte! 3. Person 3. dēmandanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēmandāre |
| Perfekt | dēmandāvisse |
| Futur | dēmandātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēmandāns, dēmandantis |
| Futur | dēmandātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēmandandī |
|---|---|
| Dativ | dēmandandō |
| Akkusativ | ad dēmandandum |
| Ablativ | dēmandandō |
Supinum
| dēmandātum |
