deludificare
<ō, āvī, - 1.> dē-lūdificārī <or, ātus sum 1.>T. Maccius Plautus Plaut.Übersicht aller Übersetzungen
- zum Besten haltendē-lūdificāredē-lūdificāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēlūdificō 2. Person 2. dēlūdificās 3. Person 3. dēlūdificat | 1. Person 1. dēlūdificāmus 2. Person 2. dēlūdificātis 3. Person 3. dēlūdificant |
| Futur | 1. Person 1. dēlūdificābō 2. Person 2. dēlūdificābis 3. Person 3. dēlūdificābit | 1. Person 1. dēlūdificābimus 2. Person 2. dēlūdificābitis 3. Person 3. dēlūdificābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēlūdificābam 2. Person 2. dēlūdificābās 3. Person 3. dēlūdificābat | 1. Person 1. dēlūdificābāmus 2. Person 2. dēlūdificābātis 3. Person 3. dēlūdificābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēlūdificāvī 2. Person 2. dēlūdificāvisti 3. Person 3. dēlūdificāvit | 1. Person 1. dēlūdificāvimus 2. Person 2. dēlūdificāvistis 3. Person 3. dēlūdificāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēlūdificāverō 2. Person 2. dēlūdificāveris 3. Person 3. dēlūdificāverit | 1. Person 1. dēlūdificāverimus 2. Person 2. dēlūdificāveritis 3. Person 3. dēlūdificāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēlūdificāveram 2. Person 2. dēlūdificāverās 3. Person 3. dēlūdificāverat | 1. Person 1. dēlūdificāverāmus 2. Person 2. dēlūdificāverātis 3. Person 3. dēlūdificāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēlūdificem 2. Person 2. dēlūdificēs 3. Person 3. dēlūdificet | 1. Person 1. dēlūdificēmus 2. Person 2. dēlūdificētis 3. Person 3. dēlūdificent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēlūdificārem 2. Person 2. dēlūdificārēs 3. Person 3. dēlūdificāret | 1. Person 1. dēlūdificārēmus 2. Person 2. dēlūdificārētis 3. Person 3. dēlūdificārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēlūdificāverim 2. Person 2. dēlūdificāveris 3. Person 3. dēlūdificāverit | 1. Person 1. dēlūdificāverimus 2. Person 2. dēlūdificāveritis 3. Person 3. dēlūdificāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēlūdificāvissem 2. Person 2. dēlūdificāvissēs 3. Person 3. dēlūdificāvisset | 1. Person 1. dēlūdificāvissēmus 2. Person 2. dēlūdificāvissētis 3. Person 3. dēlūdificāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēlūdificā! | dēlūdificāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēlūdificāto! 3. Person 3. dēlūdificāto! | 2. Person 2. dēlūdificātōte! 3. Person 3. dēlūdificanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēlūdificāre |
| Perfekt | dēlūdificāvisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēlūdificāns, dēlūdificantis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | dēlūdificandī |
|---|---|
| Dativ | dēlūdificandō |
| Akkusativ | ad dēlūdificandum |
| Ablativ | dēlūdificandō |
Supinum
| - |
