deluctare
<ō, āvī, ātum 1.> dē-luctārī <or, - 1.>T. Maccius Plautus Plaut.Übersicht aller Übersetzungen
- um die Entscheidung ringen, sich abquälendē-luctāredē-luctāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēluctō 2. Person 2. dēluctās 3. Person 3. dēluctat | 1. Person 1. dēluctāmus 2. Person 2. dēluctātis 3. Person 3. dēluctant |
| Futur | 1. Person 1. dēluctābō 2. Person 2. dēluctābis 3. Person 3. dēluctābit | 1. Person 1. dēluctābimus 2. Person 2. dēluctābitis 3. Person 3. dēluctābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēluctābam 2. Person 2. dēluctābās 3. Person 3. dēluctābat | 1. Person 1. dēluctābāmus 2. Person 2. dēluctābātis 3. Person 3. dēluctābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēluctāvī 2. Person 2. dēluctāvisti 3. Person 3. dēluctāvit | 1. Person 1. dēluctāvimus 2. Person 2. dēluctāvistis 3. Person 3. dēluctāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēluctāverō 2. Person 2. dēluctāveris 3. Person 3. dēluctāverit | 1. Person 1. dēluctāverimus 2. Person 2. dēluctāveritis 3. Person 3. dēluctāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēluctāveram 2. Person 2. dēluctāverās 3. Person 3. dēluctāverat | 1. Person 1. dēluctāverāmus 2. Person 2. dēluctāverātis 3. Person 3. dēluctāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēluctem 2. Person 2. dēluctēs 3. Person 3. dēluctet | 1. Person 1. dēluctēmus 2. Person 2. dēluctētis 3. Person 3. dēluctent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēluctārem 2. Person 2. dēluctārēs 3. Person 3. dēluctāret | 1. Person 1. dēluctārēmus 2. Person 2. dēluctārētis 3. Person 3. dēluctārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēluctāverim 2. Person 2. dēluctāveris 3. Person 3. dēluctāverit | 1. Person 1. dēluctāverimus 2. Person 2. dēluctāveritis 3. Person 3. dēluctāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēluctāvissem 2. Person 2. dēluctāvissēs 3. Person 3. dēluctāvisset | 1. Person 1. dēluctāvissēmus 2. Person 2. dēluctāvissētis 3. Person 3. dēluctāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēluctā! | dēluctāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēluctāto! 3. Person 3. dēluctāto! | 2. Person 2. dēluctātōte! 3. Person 3. dēluctanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēluctāre |
| Perfekt | dēluctāvisse |
| Futur | dēluctātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēluctāns, dēluctantis |
| Futur | dēluctātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēluctandī |
|---|---|
| Dativ | dēluctandō |
| Akkusativ | ad dēluctandum |
| Ablativ | dēluctandō |
Supinum
| dēluctātum |
