delitescere
<litēscō, lituī, - 3.> ||latescere||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēlitēscō 2. Person 2. dēlitēscis 3. Person 3. dēlitēscit | 1. Person 1. dēlitēscimus 2. Person 2. dēlitēscitis 3. Person 3. dēlitēscunt |
| Futur | 1. Person 1. dēlitēscam 2. Person 2. dēlitēsces 3. Person 3. dēlitēscet | 1. Person 1. dēlitēscemus 2. Person 2. dēlitēscetis 3. Person 3. dēlitēscent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēlitēscebam 2. Person 2. dēlitēscebās 3. Person 3. dēlitēscebat | 1. Person 1. dēlitēscebāmus 2. Person 2. dēlitēscebātis 3. Person 3. dēlitēscebant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēlituī 2. Person 2. dēlituisti 3. Person 3. dēlituit | 1. Person 1. dēlituimus 2. Person 2. dēlituistis 3. Person 3. dēlituērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēlituerō 2. Person 2. dēlitueris 3. Person 3. dēlituerit | 1. Person 1. dēlituerimus 2. Person 2. dēlitueritis 3. Person 3. dēlituerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēlitueram 2. Person 2. dēlituerās 3. Person 3. dēlituerat | 1. Person 1. dēlituerāmus 2. Person 2. dēlituerātis 3. Person 3. dēlituerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēlitēscam 2. Person 2. dēlitēscās 3. Person 3. dēlitēscat | 1. Person 1. dēlitēscāmus 2. Person 2. dēlitēscātis 3. Person 3. dēlitēscant |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēlitēscerem 2. Person 2. dēlitēscerēs 3. Person 3. dēlitēsceret | 1. Person 1. dēlitēscerēmus 2. Person 2. dēlitēscerētis 3. Person 3. dēlitēscerent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēlituerim 2. Person 2. dēlitueris 3. Person 3. dēlituerit | 1. Person 1. dēlituerimus 2. Person 2. dēlitueritis 3. Person 3. dēlituerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēlituissem 2. Person 2. dēlituissēs 3. Person 3. dēlituisset | 1. Person 1. dēlituissēmus 2. Person 2. dēlituissētis 3. Person 3. dēlituissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēlitēsce! | dēlitēscite! |
| Futur | 2. Person 2. dēlitēscito! 3. Person 3. dēlitēscito! | 2. Person 2. dēlitēscitōte! 3. Person 3. dēlitēscunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēlitēscere |
| Perfekt | dēlituisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēlitēscens, dēlitēscentis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | dēlitēscendī |
|---|---|
| Dativ | dēlitēscendō |
| Akkusativ | ad dēlitēscendum |
| Ablativ | dēlitēscendō |
Supinum
| - |
