deliquescere
<liquēscō, licuī, - 3.> (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēliquēscō 2. Person 2. dēliquēscis 3. Person 3. dēliquēscit | 1. Person 1. dēliquēscimus 2. Person 2. dēliquēscitis 3. Person 3. dēliquēscunt |
| Futur | 1. Person 1. dēliquēscam 2. Person 2. dēliquēsces 3. Person 3. dēliquēscet | 1. Person 1. dēliquēscemus 2. Person 2. dēliquēscetis 3. Person 3. dēliquēscent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēliquēscebam 2. Person 2. dēliquēscebās 3. Person 3. dēliquēscebat | 1. Person 1. dēliquēscebāmus 2. Person 2. dēliquēscebātis 3. Person 3. dēliquēscebant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēlicuī 2. Person 2. dēlicuisti 3. Person 3. dēlicuit | 1. Person 1. dēlicuimus 2. Person 2. dēlicuistis 3. Person 3. dēlicuērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēlicuerō 2. Person 2. dēlicueris 3. Person 3. dēlicuerit | 1. Person 1. dēlicuerimus 2. Person 2. dēlicueritis 3. Person 3. dēlicuerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēlicueram 2. Person 2. dēlicuerās 3. Person 3. dēlicuerat | 1. Person 1. dēlicuerāmus 2. Person 2. dēlicuerātis 3. Person 3. dēlicuerant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēliquēscam 2. Person 2. dēliquēscās 3. Person 3. dēliquēscat | 1. Person 1. dēliquēscāmus 2. Person 2. dēliquēscātis 3. Person 3. dēliquēscant |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēliquēscerem 2. Person 2. dēliquēscerēs 3. Person 3. dēliquēsceret | 1. Person 1. dēliquēscerēmus 2. Person 2. dēliquēscerētis 3. Person 3. dēliquēscerent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēlicuerim 2. Person 2. dēlicueris 3. Person 3. dēlicuerit | 1. Person 1. dēlicuerimus 2. Person 2. dēlicueritis 3. Person 3. dēlicuerint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēlicuissem 2. Person 2. dēlicuissēs 3. Person 3. dēlicuisset | 1. Person 1. dēlicuissēmus 2. Person 2. dēlicuissētis 3. Person 3. dēlicuissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēliquēsce! | dēliquēscite! |
| Futur | 2. Person 2. dēliquēscito! 3. Person 3. dēliquēscito! | 2. Person 2. dēliquēscitōte! 3. Person 3. dēliquēscunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēliquēscere |
| Perfekt | dēlicuisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēliquēscens, dēliquēscentis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | dēliquēscendī |
|---|---|
| Dativ | dēliquēscendō |
| Akkusativ | ad dēliquēscendum |
| Ablativ | dēliquēscendō |
Supinum
| - |
