delenire
<iō, īvī, ītum 4.>Übersicht aller Übersetzungen
- besänftigen, beschwichtigendē-lēnīredē-lēnīre
- gewinnen, bezauberndē-lēnīredē-lēnīre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēlēnīō 2. Person 2. dēlēnīs 3. Person 3. dēlēnīt | 1. Person 1. dēlēnīmus 2. Person 2. dēlēnītis 3. Person 3. dēlēnīunt |
| Futur | 1. Person 1. dēlēnīam 2. Person 2. dēlēnīes 3. Person 3. dēlēnīet | 1. Person 1. dēlēnīemus 2. Person 2. dēlēnīetis 3. Person 3. dēlēnīent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēlēnīebam 2. Person 2. dēlēnīebās 3. Person 3. dēlēnīebat | 1. Person 1. dēlēnīebāmus 2. Person 2. dēlēnīebātis 3. Person 3. dēlēnīebant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēlēnīvī 2. Person 2. dēlēnīvisti 3. Person 3. dēlēnīvit | 1. Person 1. dēlēnīvimus 2. Person 2. dēlēnīvistis 3. Person 3. dēlēnīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēlēnīverō 2. Person 2. dēlēnīveris 3. Person 3. dēlēnīverit | 1. Person 1. dēlēnīverimus 2. Person 2. dēlēnīveritis 3. Person 3. dēlēnīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēlēnīveram 2. Person 2. dēlēnīverās 3. Person 3. dēlēnīverat | 1. Person 1. dēlēnīverāmus 2. Person 2. dēlēnīverātis 3. Person 3. dēlēnīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēlēnīam 2. Person 2. dēlēnīās 3. Person 3. dēlēnīat | 1. Person 1. dēlēnīāmus 2. Person 2. dēlēnīātis 3. Person 3. dēlēnīant |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēlēnīrem 2. Person 2. dēlēnīrēs 3. Person 3. dēlēnīret | 1. Person 1. dēlēnīrēmus 2. Person 2. dēlēnīrētis 3. Person 3. dēlēnīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēlēnīverim 2. Person 2. dēlēnīveris 3. Person 3. dēlēnīverit | 1. Person 1. dēlēnīverimus 2. Person 2. dēlēnīveritis 3. Person 3. dēlēnīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēlēnīvissem 2. Person 2. dēlēnīvissēs 3. Person 3. dēlēnīvisset | 1. Person 1. dēlēnīvissēmus 2. Person 2. dēlēnīvissētis 3. Person 3. dēlēnīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēlēnī! | dēlēnīte! |
| Futur | 2. Person 2. dēlēnīto! 3. Person 3. dēlēnīto! | 2. Person 2. dēlēnītōte! 3. Person 3. dēlēnīunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēlēnīre |
| Perfekt | dēlēnīvisse |
| Futur | dēlēnītūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēlēnīens, dēlēnīentis |
| Futur | dēlēnītūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēlēnīendī |
|---|---|
| Dativ | dēlēnīendō |
| Akkusativ | ad dēlēnīendum |
| Ablativ | dēlēnīendō |
Supinum
| dēlēnītum |
