delectare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- dēlectāre
- unterhaltendēlectāredēlectāre
- erfreut werdendēlectāre im Passivdēlectāre im Passiv
- delectat aliquemes macht jemandem Freude, +Infinitiv infdelectat aliquem
- delectari carminibussich an Gedichten freuendelectari carminibus
Konjugation
Aktiv
Indikativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēlectō 2. Person 2. dēlectās 3. Person 3. dēlectat | 1. Person 1. dēlectāmus 2. Person 2. dēlectātis 3. Person 3. dēlectant |
Futur | 1. Person 1. dēlectābō 2. Person 2. dēlectābis 3. Person 3. dēlectābit | 1. Person 1. dēlectābimus 2. Person 2. dēlectābitis 3. Person 3. dēlectābunt |
Imperfekt | 1. Person 1. dēlectābam 2. Person 2. dēlectābās 3. Person 3. dēlectābat | 1. Person 1. dēlectābāmus 2. Person 2. dēlectābātis 3. Person 3. dēlectābant |
Perfekt | 1. Person 1. dēlectāvī 2. Person 2. dēlectāvisti 3. Person 3. dēlectāvit | 1. Person 1. dēlectāvimus 2. Person 2. dēlectāvistis 3. Person 3. dēlectāvērunt |
Futur 2 | 1. Person 1. dēlectāverō 2. Person 2. dēlectāveris 3. Person 3. dēlectāverit | 1. Person 1. dēlectāverimus 2. Person 2. dēlectāveritis 3. Person 3. dēlectāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēlectāveram 2. Person 2. dēlectāverās 3. Person 3. dēlectāverat | 1. Person 1. dēlectāverāmus 2. Person 2. dēlectāverātis 3. Person 3. dēlectāverant |
Konjunktiv | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | 1. Person 1. dēlectem 2. Person 2. dēlectēs 3. Person 3. dēlectet | 1. Person 1. dēlectēmus 2. Person 2. dēlectētis 3. Person 3. dēlectent |
Imperfekt | 1. Person 1. dēlectārem 2. Person 2. dēlectārēs 3. Person 3. dēlectāret | 1. Person 1. dēlectārēmus 2. Person 2. dēlectārētis 3. Person 3. dēlectārent |
Perfekt | 1. Person 1. dēlectāverim 2. Person 2. dēlectāveris 3. Person 3. dēlectāverit | 1. Person 1. dēlectāverimus 2. Person 2. dēlectāveritis 3. Person 3. dēlectāverint |
Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēlectāvissem 2. Person 2. dēlectāvissēs 3. Person 3. dēlectāvisset | 1. Person 1. dēlectāvissēmus 2. Person 2. dēlectāvissētis 3. Person 3. dēlectāvissent |
Imperativ | Singular | Plural |
---|---|---|
Präsens | dēlectā! | dēlectāte! |
Futur | 2. Person 2. dēlectāto! 3. Person 3. dēlectāto! | 2. Person 2. dēlectātōte! 3. Person 3. dēlectanto! |
Infinitiv | |
---|---|
Präsens | dēlectāre |
Perfekt | dēlectāvisse |
Futur | dēlectātūrum, am, um esse |
Partizip | |
---|---|
Präsens | dēlectāns, dēlectantis |
Futur | dēlectātūrus, a, um |
Gerundium
Genitiv | dēlectandī |
---|---|
Dativ | dēlectandō |
Akkusativ | ad dēlectandum |
Ablativ | dēlectandō |
Supinum
dēlectātum |