defrudare
<ō, āvī, ātum 1.> (altlateinischaltl.)Übersicht aller Übersetzungen
- dē-frūdāre → siehe „dē-fraudāre“dē-frūdāre → siehe „dē-fraudāre“
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēfrūdō 2. Person 2. dēfrūdās 3. Person 3. dēfrūdat | 1. Person 1. dēfrūdāmus 2. Person 2. dēfrūdātis 3. Person 3. dēfrūdant |
| Futur | 1. Person 1. dēfrūdābō 2. Person 2. dēfrūdābis 3. Person 3. dēfrūdābit | 1. Person 1. dēfrūdābimus 2. Person 2. dēfrūdābitis 3. Person 3. dēfrūdābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēfrūdābam 2. Person 2. dēfrūdābās 3. Person 3. dēfrūdābat | 1. Person 1. dēfrūdābāmus 2. Person 2. dēfrūdābātis 3. Person 3. dēfrūdābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēfrūdāvī 2. Person 2. dēfrūdāvisti 3. Person 3. dēfrūdāvit | 1. Person 1. dēfrūdāvimus 2. Person 2. dēfrūdāvistis 3. Person 3. dēfrūdāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēfrūdāverō 2. Person 2. dēfrūdāveris 3. Person 3. dēfrūdāverit | 1. Person 1. dēfrūdāverimus 2. Person 2. dēfrūdāveritis 3. Person 3. dēfrūdāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēfrūdāveram 2. Person 2. dēfrūdāverās 3. Person 3. dēfrūdāverat | 1. Person 1. dēfrūdāverāmus 2. Person 2. dēfrūdāverātis 3. Person 3. dēfrūdāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēfrūdem 2. Person 2. dēfrūdēs 3. Person 3. dēfrūdet | 1. Person 1. dēfrūdēmus 2. Person 2. dēfrūdētis 3. Person 3. dēfrūdent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēfrūdārem 2. Person 2. dēfrūdārēs 3. Person 3. dēfrūdāret | 1. Person 1. dēfrūdārēmus 2. Person 2. dēfrūdārētis 3. Person 3. dēfrūdārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēfrūdāverim 2. Person 2. dēfrūdāveris 3. Person 3. dēfrūdāverit | 1. Person 1. dēfrūdāverimus 2. Person 2. dēfrūdāveritis 3. Person 3. dēfrūdāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēfrūdāvissem 2. Person 2. dēfrūdāvissēs 3. Person 3. dēfrūdāvisset | 1. Person 1. dēfrūdāvissēmus 2. Person 2. dēfrūdāvissētis 3. Person 3. dēfrūdāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēfrūdā! | dēfrūdāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēfrūdāto! 3. Person 3. dēfrūdāto! | 2. Person 2. dēfrūdātōte! 3. Person 3. dēfrūdanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēfrūdāre |
| Perfekt | dēfrūdāvisse |
| Futur | dēfrūdātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēfrūdāns, dēfrūdantis |
| Futur | dēfrūdātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēfrūdandī |
|---|---|
| Dativ | dēfrūdandō |
| Akkusativ | ad dēfrūdandum |
| Ablativ | dēfrūdandō |
Supinum
| dēfrūdātum |
