defenerare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēfēnerō 2. Person 2. dēfēnerās 3. Person 3. dēfēnerat | 1. Person 1. dēfēnerāmus 2. Person 2. dēfēnerātis 3. Person 3. dēfēnerant |
| Futur | 1. Person 1. dēfēnerābō 2. Person 2. dēfēnerābis 3. Person 3. dēfēnerābit | 1. Person 1. dēfēnerābimus 2. Person 2. dēfēnerābitis 3. Person 3. dēfēnerābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēfēnerābam 2. Person 2. dēfēnerābās 3. Person 3. dēfēnerābat | 1. Person 1. dēfēnerābāmus 2. Person 2. dēfēnerābātis 3. Person 3. dēfēnerābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēfēnerāvī 2. Person 2. dēfēnerāvisti 3. Person 3. dēfēnerāvit | 1. Person 1. dēfēnerāvimus 2. Person 2. dēfēnerāvistis 3. Person 3. dēfēnerāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēfēnerāverō 2. Person 2. dēfēnerāveris 3. Person 3. dēfēnerāverit | 1. Person 1. dēfēnerāverimus 2. Person 2. dēfēnerāveritis 3. Person 3. dēfēnerāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēfēnerāveram 2. Person 2. dēfēnerāverās 3. Person 3. dēfēnerāverat | 1. Person 1. dēfēnerāverāmus 2. Person 2. dēfēnerāverātis 3. Person 3. dēfēnerāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēfēnerem 2. Person 2. dēfēnerēs 3. Person 3. dēfēneret | 1. Person 1. dēfēnerēmus 2. Person 2. dēfēnerētis 3. Person 3. dēfēnerent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēfēnerārem 2. Person 2. dēfēnerārēs 3. Person 3. dēfēnerāret | 1. Person 1. dēfēnerārēmus 2. Person 2. dēfēnerārētis 3. Person 3. dēfēnerārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēfēnerāverim 2. Person 2. dēfēnerāveris 3. Person 3. dēfēnerāverit | 1. Person 1. dēfēnerāverimus 2. Person 2. dēfēnerāveritis 3. Person 3. dēfēnerāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēfēnerāvissem 2. Person 2. dēfēnerāvissēs 3. Person 3. dēfēnerāvisset | 1. Person 1. dēfēnerāvissēmus 2. Person 2. dēfēnerāvissētis 3. Person 3. dēfēnerāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēfēnerā! | dēfēnerāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēfēnerāto! 3. Person 3. dēfēnerāto! | 2. Person 2. dēfēnerātōte! 3. Person 3. dēfēneranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēfēnerāre |
| Perfekt | dēfēnerāvisse |
| Futur | dēfēnerātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēfēnerāns, dēfēnerantis |
| Futur | dēfēnerātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēfēnerandī |
|---|---|
| Dativ | dēfēnerandō |
| Akkusativ | ad dēfēnerandum |
| Ablativ | dēfēnerandō |
Supinum
| dēfēnerātum |
