decertare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
- bis zur Entscheidung kämpfen, um die Entscheidung kämpfendē-certāredē-certāre
- mit Worten streiten (de re über etwas), (cum aliquo mit jemandem)dē-certāredē-certāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēcertō 2. Person 2. dēcertās 3. Person 3. dēcertat | 1. Person 1. dēcertāmus 2. Person 2. dēcertātis 3. Person 3. dēcertant |
| Futur | 1. Person 1. dēcertābō 2. Person 2. dēcertābis 3. Person 3. dēcertābit | 1. Person 1. dēcertābimus 2. Person 2. dēcertābitis 3. Person 3. dēcertābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēcertābam 2. Person 2. dēcertābās 3. Person 3. dēcertābat | 1. Person 1. dēcertābāmus 2. Person 2. dēcertābātis 3. Person 3. dēcertābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēcertāvī 2. Person 2. dēcertāvisti 3. Person 3. dēcertāvit | 1. Person 1. dēcertāvimus 2. Person 2. dēcertāvistis 3. Person 3. dēcertāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēcertāverō 2. Person 2. dēcertāveris 3. Person 3. dēcertāverit | 1. Person 1. dēcertāverimus 2. Person 2. dēcertāveritis 3. Person 3. dēcertāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēcertāveram 2. Person 2. dēcertāverās 3. Person 3. dēcertāverat | 1. Person 1. dēcertāverāmus 2. Person 2. dēcertāverātis 3. Person 3. dēcertāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēcertem 2. Person 2. dēcertēs 3. Person 3. dēcertet | 1. Person 1. dēcertēmus 2. Person 2. dēcertētis 3. Person 3. dēcertent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēcertārem 2. Person 2. dēcertārēs 3. Person 3. dēcertāret | 1. Person 1. dēcertārēmus 2. Person 2. dēcertārētis 3. Person 3. dēcertārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēcertāverim 2. Person 2. dēcertāveris 3. Person 3. dēcertāverit | 1. Person 1. dēcertāverimus 2. Person 2. dēcertāveritis 3. Person 3. dēcertāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēcertāvissem 2. Person 2. dēcertāvissēs 3. Person 3. dēcertāvisset | 1. Person 1. dēcertāvissēmus 2. Person 2. dēcertāvissētis 3. Person 3. dēcertāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēcertā! | dēcertāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēcertāto! 3. Person 3. dēcertāto! | 2. Person 2. dēcertātōte! 3. Person 3. dēcertanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēcertāre |
| Perfekt | dēcertāvisse |
| Futur | dēcertātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēcertāns, dēcertantis |
| Futur | dēcertātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēcertandī |
|---|---|
| Dativ | dēcertandō |
| Akkusativ | ad dēcertandum |
| Ablativ | dēcertandō |
Supinum
| dēcertātum |
