deblaterare
<ō, āvī, ātum 1.> (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
- dumm daherschwatzen, ausplaudern (alicui jemandem, +accusativus cum infinito (Akkusativ mit Infinitiv) AcI)dē-blaterāredē-blaterāre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēblaterō 2. Person 2. dēblaterās 3. Person 3. dēblaterat | 1. Person 1. dēblaterāmus 2. Person 2. dēblaterātis 3. Person 3. dēblaterant |
| Futur | 1. Person 1. dēblaterābō 2. Person 2. dēblaterābis 3. Person 3. dēblaterābit | 1. Person 1. dēblaterābimus 2. Person 2. dēblaterābitis 3. Person 3. dēblaterābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēblaterābam 2. Person 2. dēblaterābās 3. Person 3. dēblaterābat | 1. Person 1. dēblaterābāmus 2. Person 2. dēblaterābātis 3. Person 3. dēblaterābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēblaterāvī 2. Person 2. dēblaterāvisti 3. Person 3. dēblaterāvit | 1. Person 1. dēblaterāvimus 2. Person 2. dēblaterāvistis 3. Person 3. dēblaterāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēblaterāverō 2. Person 2. dēblaterāveris 3. Person 3. dēblaterāverit | 1. Person 1. dēblaterāverimus 2. Person 2. dēblaterāveritis 3. Person 3. dēblaterāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēblaterāveram 2. Person 2. dēblaterāverās 3. Person 3. dēblaterāverat | 1. Person 1. dēblaterāverāmus 2. Person 2. dēblaterāverātis 3. Person 3. dēblaterāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēblaterem 2. Person 2. dēblaterēs 3. Person 3. dēblateret | 1. Person 1. dēblaterēmus 2. Person 2. dēblaterētis 3. Person 3. dēblaterent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēblaterārem 2. Person 2. dēblaterārēs 3. Person 3. dēblaterāret | 1. Person 1. dēblaterārēmus 2. Person 2. dēblaterārētis 3. Person 3. dēblaterārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēblaterāverim 2. Person 2. dēblaterāveris 3. Person 3. dēblaterāverit | 1. Person 1. dēblaterāverimus 2. Person 2. dēblaterāveritis 3. Person 3. dēblaterāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēblaterāvissem 2. Person 2. dēblaterāvissēs 3. Person 3. dēblaterāvisset | 1. Person 1. dēblaterāvissēmus 2. Person 2. dēblaterāvissētis 3. Person 3. dēblaterāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēblaterā! | dēblaterāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēblaterāto! 3. Person 3. dēblaterāto! | 2. Person 2. dēblaterātōte! 3. Person 3. dēblateranto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēblaterāre |
| Perfekt | dēblaterāvisse |
| Futur | dēblaterātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēblaterāns, dēblaterantis |
| Futur | dēblaterātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēblaterandī |
|---|---|
| Dativ | dēblaterandō |
| Akkusativ | ad dēblaterandum |
| Ablativ | dēblaterandō |
Supinum
| dēblaterātum |
