debilitare
<ō, āvī, ātum 1.> ||debilis||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēbilitō 2. Person 2. dēbilitās 3. Person 3. dēbilitat | 1. Person 1. dēbilitāmus 2. Person 2. dēbilitātis 3. Person 3. dēbilitant |
| Futur | 1. Person 1. dēbilitābō 2. Person 2. dēbilitābis 3. Person 3. dēbilitābit | 1. Person 1. dēbilitābimus 2. Person 2. dēbilitābitis 3. Person 3. dēbilitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēbilitābam 2. Person 2. dēbilitābās 3. Person 3. dēbilitābat | 1. Person 1. dēbilitābāmus 2. Person 2. dēbilitābātis 3. Person 3. dēbilitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. dēbilitāvī 2. Person 2. dēbilitāvisti 3. Person 3. dēbilitāvit | 1. Person 1. dēbilitāvimus 2. Person 2. dēbilitāvistis 3. Person 3. dēbilitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. dēbilitāverō 2. Person 2. dēbilitāveris 3. Person 3. dēbilitāverit | 1. Person 1. dēbilitāverimus 2. Person 2. dēbilitāveritis 3. Person 3. dēbilitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēbilitāveram 2. Person 2. dēbilitāverās 3. Person 3. dēbilitāverat | 1. Person 1. dēbilitāverāmus 2. Person 2. dēbilitāverātis 3. Person 3. dēbilitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. dēbilitem 2. Person 2. dēbilitēs 3. Person 3. dēbilitet | 1. Person 1. dēbilitēmus 2. Person 2. dēbilitētis 3. Person 3. dēbilitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. dēbilitārem 2. Person 2. dēbilitārēs 3. Person 3. dēbilitāret | 1. Person 1. dēbilitārēmus 2. Person 2. dēbilitārētis 3. Person 3. dēbilitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. dēbilitāverim 2. Person 2. dēbilitāveris 3. Person 3. dēbilitāverit | 1. Person 1. dēbilitāverimus 2. Person 2. dēbilitāveritis 3. Person 3. dēbilitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. dēbilitāvissem 2. Person 2. dēbilitāvissēs 3. Person 3. dēbilitāvisset | 1. Person 1. dēbilitāvissēmus 2. Person 2. dēbilitāvissētis 3. Person 3. dēbilitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | dēbilitā! | dēbilitāte! |
| Futur | 2. Person 2. dēbilitāto! 3. Person 3. dēbilitāto! | 2. Person 2. dēbilitātōte! 3. Person 3. dēbilitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | dēbilitāre |
| Perfekt | dēbilitāvisse |
| Futur | dēbilitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | dēbilitāns, dēbilitantis |
| Futur | dēbilitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | dēbilitandī |
|---|---|
| Dativ | dēbilitandō |
| Akkusativ | ad dēbilitandum |
| Ablativ | dēbilitandō |
Supinum
| dēbilitātum |
