crepitare
<ō, āvī, ātum 1.> ||crepare|| (unklassischunkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. crepitō 2. Person 2. crepitās 3. Person 3. crepitat | 1. Person 1. crepitāmus 2. Person 2. crepitātis 3. Person 3. crepitant |
| Futur | 1. Person 1. crepitābō 2. Person 2. crepitābis 3. Person 3. crepitābit | 1. Person 1. crepitābimus 2. Person 2. crepitābitis 3. Person 3. crepitābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. crepitābam 2. Person 2. crepitābās 3. Person 3. crepitābat | 1. Person 1. crepitābāmus 2. Person 2. crepitābātis 3. Person 3. crepitābant |
| Perfekt | 1. Person 1. crepitāvī 2. Person 2. crepitāvisti 3. Person 3. crepitāvit | 1. Person 1. crepitāvimus 2. Person 2. crepitāvistis 3. Person 3. crepitāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. crepitāverō 2. Person 2. crepitāveris 3. Person 3. crepitāverit | 1. Person 1. crepitāverimus 2. Person 2. crepitāveritis 3. Person 3. crepitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. crepitāveram 2. Person 2. crepitāverās 3. Person 3. crepitāverat | 1. Person 1. crepitāverāmus 2. Person 2. crepitāverātis 3. Person 3. crepitāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. crepitem 2. Person 2. crepitēs 3. Person 3. crepitet | 1. Person 1. crepitēmus 2. Person 2. crepitētis 3. Person 3. crepitent |
| Imperfekt | 1. Person 1. crepitārem 2. Person 2. crepitārēs 3. Person 3. crepitāret | 1. Person 1. crepitārēmus 2. Person 2. crepitārētis 3. Person 3. crepitārent |
| Perfekt | 1. Person 1. crepitāverim 2. Person 2. crepitāveris 3. Person 3. crepitāverit | 1. Person 1. crepitāverimus 2. Person 2. crepitāveritis 3. Person 3. crepitāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. crepitāvissem 2. Person 2. crepitāvissēs 3. Person 3. crepitāvisset | 1. Person 1. crepitāvissēmus 2. Person 2. crepitāvissētis 3. Person 3. crepitāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | crepitā! | crepitāte! |
| Futur | 2. Person 2. crepitāto! 3. Person 3. crepitāto! | 2. Person 2. crepitātōte! 3. Person 3. crepitanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | crepitāre |
| Perfekt | crepitāvisse |
| Futur | crepitātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | crepitāns, crepitantis |
| Futur | crepitātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | crepitandī |
|---|---|
| Dativ | crepitandō |
| Akkusativ | ad crepitandum |
| Ablativ | crepitandō |
Supinum
| crepitātum |
