convestire
<iō, īvī, ītum 4.> (vorklassischvkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. convestīō 2. Person 2. convestīs 3. Person 3. convestīt | 1. Person 1. convestīmus 2. Person 2. convestītis 3. Person 3. convestīunt |
| Futur | 1. Person 1. convestīam 2. Person 2. convestīes 3. Person 3. convestīet | 1. Person 1. convestīemus 2. Person 2. convestīetis 3. Person 3. convestīent |
| Imperfekt | 1. Person 1. convestīebam 2. Person 2. convestīebās 3. Person 3. convestīebat | 1. Person 1. convestīebāmus 2. Person 2. convestīebātis 3. Person 3. convestīebant |
| Perfekt | 1. Person 1. convestīvī 2. Person 2. convestīvisti 3. Person 3. convestīvit | 1. Person 1. convestīvimus 2. Person 2. convestīvistis 3. Person 3. convestīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. convestīverō 2. Person 2. convestīveris 3. Person 3. convestīverit | 1. Person 1. convestīverimus 2. Person 2. convestīveritis 3. Person 3. convestīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. convestīveram 2. Person 2. convestīverās 3. Person 3. convestīverat | 1. Person 1. convestīverāmus 2. Person 2. convestīverātis 3. Person 3. convestīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. convestīam 2. Person 2. convestīās 3. Person 3. convestīat | 1. Person 1. convestīāmus 2. Person 2. convestīātis 3. Person 3. convestīant |
| Imperfekt | 1. Person 1. convestīrem 2. Person 2. convestīrēs 3. Person 3. convestīret | 1. Person 1. convestīrēmus 2. Person 2. convestīrētis 3. Person 3. convestīrent |
| Perfekt | 1. Person 1. convestīverim 2. Person 2. convestīveris 3. Person 3. convestīverit | 1. Person 1. convestīverimus 2. Person 2. convestīveritis 3. Person 3. convestīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. convestīvissem 2. Person 2. convestīvissēs 3. Person 3. convestīvisset | 1. Person 1. convestīvissēmus 2. Person 2. convestīvissētis 3. Person 3. convestīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | convestī! | convestīte! |
| Futur | 2. Person 2. convestīto! 3. Person 3. convestīto! | 2. Person 2. convestītōte! 3. Person 3. convestīunto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | convestīre |
| Perfekt | convestīvisse |
| Futur | convestītūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | convestīens, convestīentis |
| Futur | convestītūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | convestīendī |
|---|---|
| Dativ | convestīendō |
| Akkusativ | ad convestīendum |
| Ablativ | convestīendō |
Supinum
| convestītum |
