convelare
<ō, āvī, ātum 1.>A. Gellius Gell.Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. convēlō 2. Person 2. convēlās 3. Person 3. convēlat | 1. Person 1. convēlāmus 2. Person 2. convēlātis 3. Person 3. convēlant |
| Futur | 1. Person 1. convēlābō 2. Person 2. convēlābis 3. Person 3. convēlābit | 1. Person 1. convēlābimus 2. Person 2. convēlābitis 3. Person 3. convēlābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. convēlābam 2. Person 2. convēlābās 3. Person 3. convēlābat | 1. Person 1. convēlābāmus 2. Person 2. convēlābātis 3. Person 3. convēlābant |
| Perfekt | 1. Person 1. convēlāvī 2. Person 2. convēlāvisti 3. Person 3. convēlāvit | 1. Person 1. convēlāvimus 2. Person 2. convēlāvistis 3. Person 3. convēlāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. convēlāverō 2. Person 2. convēlāveris 3. Person 3. convēlāverit | 1. Person 1. convēlāverimus 2. Person 2. convēlāveritis 3. Person 3. convēlāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. convēlāveram 2. Person 2. convēlāverās 3. Person 3. convēlāverat | 1. Person 1. convēlāverāmus 2. Person 2. convēlāverātis 3. Person 3. convēlāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. convēlem 2. Person 2. convēlēs 3. Person 3. convēlet | 1. Person 1. convēlēmus 2. Person 2. convēlētis 3. Person 3. convēlent |
| Imperfekt | 1. Person 1. convēlārem 2. Person 2. convēlārēs 3. Person 3. convēlāret | 1. Person 1. convēlārēmus 2. Person 2. convēlārētis 3. Person 3. convēlārent |
| Perfekt | 1. Person 1. convēlāverim 2. Person 2. convēlāveris 3. Person 3. convēlāverit | 1. Person 1. convēlāverimus 2. Person 2. convēlāveritis 3. Person 3. convēlāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. convēlāvissem 2. Person 2. convēlāvissēs 3. Person 3. convēlāvisset | 1. Person 1. convēlāvissēmus 2. Person 2. convēlāvissētis 3. Person 3. convēlāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | convēlā! | convēlāte! |
| Futur | 2. Person 2. convēlāto! 3. Person 3. convēlāto! | 2. Person 2. convēlātōte! 3. Person 3. convēlanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | convēlāre |
| Perfekt | convēlāvisse |
| Futur | convēlātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | convēlāns, convēlantis |
| Futur | convēlātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | convēlandī |
|---|---|
| Dativ | convēlandō |
| Akkusativ | ad convēlandum |
| Ablativ | convēlandō |
Supinum
| convēlātum |
