contignare
<ō, āvī, ātum 1.> ||tignum||Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. contīgnō 2. Person 2. contīgnās 3. Person 3. contīgnat | 1. Person 1. contīgnāmus 2. Person 2. contīgnātis 3. Person 3. contīgnant |
| Futur | 1. Person 1. contīgnābō 2. Person 2. contīgnābis 3. Person 3. contīgnābit | 1. Person 1. contīgnābimus 2. Person 2. contīgnābitis 3. Person 3. contīgnābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. contīgnābam 2. Person 2. contīgnābās 3. Person 3. contīgnābat | 1. Person 1. contīgnābāmus 2. Person 2. contīgnābātis 3. Person 3. contīgnābant |
| Perfekt | 1. Person 1. contīgnāvī 2. Person 2. contīgnāvisti 3. Person 3. contīgnāvit | 1. Person 1. contīgnāvimus 2. Person 2. contīgnāvistis 3. Person 3. contīgnāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. contīgnāverō 2. Person 2. contīgnāveris 3. Person 3. contīgnāverit | 1. Person 1. contīgnāverimus 2. Person 2. contīgnāveritis 3. Person 3. contīgnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. contīgnāveram 2. Person 2. contīgnāverās 3. Person 3. contīgnāverat | 1. Person 1. contīgnāverāmus 2. Person 2. contīgnāverātis 3. Person 3. contīgnāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. contīgnem 2. Person 2. contīgnēs 3. Person 3. contīgnet | 1. Person 1. contīgnēmus 2. Person 2. contīgnētis 3. Person 3. contīgnent |
| Imperfekt | 1. Person 1. contīgnārem 2. Person 2. contīgnārēs 3. Person 3. contīgnāret | 1. Person 1. contīgnārēmus 2. Person 2. contīgnārētis 3. Person 3. contīgnārent |
| Perfekt | 1. Person 1. contīgnāverim 2. Person 2. contīgnāveris 3. Person 3. contīgnāverit | 1. Person 1. contīgnāverimus 2. Person 2. contīgnāveritis 3. Person 3. contīgnāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. contīgnāvissem 2. Person 2. contīgnāvissēs 3. Person 3. contīgnāvisset | 1. Person 1. contīgnāvissēmus 2. Person 2. contīgnāvissētis 3. Person 3. contīgnāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | contīgnā! | contīgnāte! |
| Futur | 2. Person 2. contīgnāto! 3. Person 3. contīgnāto! | 2. Person 2. contīgnātōte! 3. Person 3. contīgnanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | contīgnāre |
| Perfekt | contīgnāvisse |
| Futur | contīgnātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | contīgnāns, contīgnantis |
| Futur | contīgnātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | contīgnandī |
|---|---|
| Dativ | contīgnandō |
| Akkusativ | ad contīgnandum |
| Ablativ | contīgnandō |
Supinum
| contīgnātum |
