contaminare
<ō, āvī, ātum 1.> ||contamen||Übersicht aller Übersetzungen
- verderben, entweihen (se sanguine alicuius sich mit jemandes Blut)contāminārecontāmināre
- entstellencontāminārecontāmināre
- besudeln, befleckencontāminārecontāmināre
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. contāminō 2. Person 2. contāminās 3. Person 3. contāminat | 1. Person 1. contāmināmus 2. Person 2. contāminātis 3. Person 3. contāminant |
| Futur | 1. Person 1. contāminābō 2. Person 2. contāminābis 3. Person 3. contāminābit | 1. Person 1. contāminābimus 2. Person 2. contāminābitis 3. Person 3. contāminābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. contāminābam 2. Person 2. contāminābās 3. Person 3. contāminābat | 1. Person 1. contāminābāmus 2. Person 2. contāminābātis 3. Person 3. contāminābant |
| Perfekt | 1. Person 1. contāmināvī 2. Person 2. contāmināvisti 3. Person 3. contāmināvit | 1. Person 1. contāmināvimus 2. Person 2. contāmināvistis 3. Person 3. contāmināvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. contāmināverō 2. Person 2. contāmināveris 3. Person 3. contāmināverit | 1. Person 1. contāmināverimus 2. Person 2. contāmināveritis 3. Person 3. contāmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. contāmināveram 2. Person 2. contāmināverās 3. Person 3. contāmināverat | 1. Person 1. contāmināverāmus 2. Person 2. contāmināverātis 3. Person 3. contāmināverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. contāminem 2. Person 2. contāminēs 3. Person 3. contāminet | 1. Person 1. contāminēmus 2. Person 2. contāminētis 3. Person 3. contāminent |
| Imperfekt | 1. Person 1. contāminārem 2. Person 2. contāminārēs 3. Person 3. contāmināret | 1. Person 1. contāminārēmus 2. Person 2. contāminārētis 3. Person 3. contāminārent |
| Perfekt | 1. Person 1. contāmināverim 2. Person 2. contāmināveris 3. Person 3. contāmināverit | 1. Person 1. contāmināverimus 2. Person 2. contāmināveritis 3. Person 3. contāmināverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. contāmināvissem 2. Person 2. contāmināvissēs 3. Person 3. contāmināvisset | 1. Person 1. contāmināvissēmus 2. Person 2. contāmināvissētis 3. Person 3. contāmināvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | contāminā! | contāmināte! |
| Futur | 2. Person 2. contāmināto! 3. Person 3. contāmināto! | 2. Person 2. contāminātōte! 3. Person 3. contāminanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | contāmināre |
| Perfekt | contāmināvisse |
| Futur | contāminātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | contāmināns, contāminantis |
| Futur | contāminātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | contāminandī |
|---|---|
| Dativ | contāminandō |
| Akkusativ | ad contāminandum |
| Ablativ | contāminandō |
Supinum
| contāminātum |
