Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnsultō 2. Person 2. cōnsultās 3. Person 3. cōnsultat | 1. Person 1. cōnsultāmus 2. Person 2. cōnsultātis 3. Person 3. cōnsultant |
| Futur | 1. Person 1. cōnsultābō 2. Person 2. cōnsultābis 3. Person 3. cōnsultābit | 1. Person 1. cōnsultābimus 2. Person 2. cōnsultābitis 3. Person 3. cōnsultābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnsultābam 2. Person 2. cōnsultābās 3. Person 3. cōnsultābat | 1. Person 1. cōnsultābāmus 2. Person 2. cōnsultābātis 3. Person 3. cōnsultābant |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnsultāvī 2. Person 2. cōnsultāvisti 3. Person 3. cōnsultāvit | 1. Person 1. cōnsultāvimus 2. Person 2. cōnsultāvistis 3. Person 3. cōnsultāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. cōnsultāverō 2. Person 2. cōnsultāveris 3. Person 3. cōnsultāverit | 1. Person 1. cōnsultāverimus 2. Person 2. cōnsultāveritis 3. Person 3. cōnsultāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnsultāveram 2. Person 2. cōnsultāverās 3. Person 3. cōnsultāverat | 1. Person 1. cōnsultāverāmus 2. Person 2. cōnsultāverātis 3. Person 3. cōnsultāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnsultem 2. Person 2. cōnsultēs 3. Person 3. cōnsultet | 1. Person 1. cōnsultēmus 2. Person 2. cōnsultētis 3. Person 3. cōnsultent |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnsultārem 2. Person 2. cōnsultārēs 3. Person 3. cōnsultāret | 1. Person 1. cōnsultārēmus 2. Person 2. cōnsultārētis 3. Person 3. cōnsultārent |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnsultāverim 2. Person 2. cōnsultāveris 3. Person 3. cōnsultāverit | 1. Person 1. cōnsultāverimus 2. Person 2. cōnsultāveritis 3. Person 3. cōnsultāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnsultāvissem 2. Person 2. cōnsultāvissēs 3. Person 3. cōnsultāvisset | 1. Person 1. cōnsultāvissēmus 2. Person 2. cōnsultāvissētis 3. Person 3. cōnsultāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | cōnsultā! | cōnsultāte! |
| Futur | 2. Person 2. cōnsultāto! 3. Person 3. cōnsultāto! | 2. Person 2. cōnsultātōte! 3. Person 3. cōnsultanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | cōnsultāre |
| Perfekt | cōnsultāvisse |
| Futur | cōnsultātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | cōnsultāns, cōnsultantis |
| Futur | cōnsultātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | cōnsultandī |
|---|---|
| Dativ | cōnsultandō |
| Akkusativ | ad cōnsultandum |
| Ablativ | cōnsultandō |
Supinum
| cōnsultātum |
consultare
transitives Verb v/t <ō, āvī, ātum 1.> ||consulere|| (unklassischunkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnsultō 2. Person 2. cōnsultās 3. Person 3. cōnsultat | 1. Person 1. cōnsultāmus 2. Person 2. cōnsultātis 3. Person 3. cōnsultant |
| Futur | 1. Person 1. cōnsultābō 2. Person 2. cōnsultābis 3. Person 3. cōnsultābit | 1. Person 1. cōnsultābimus 2. Person 2. cōnsultābitis 3. Person 3. cōnsultābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnsultābam 2. Person 2. cōnsultābās 3. Person 3. cōnsultābat | 1. Person 1. cōnsultābāmus 2. Person 2. cōnsultābātis 3. Person 3. cōnsultābant |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnsultāvī 2. Person 2. cōnsultāvisti 3. Person 3. cōnsultāvit | 1. Person 1. cōnsultāvimus 2. Person 2. cōnsultāvistis 3. Person 3. cōnsultāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. cōnsultāverō 2. Person 2. cōnsultāveris 3. Person 3. cōnsultāverit | 1. Person 1. cōnsultāverimus 2. Person 2. cōnsultāveritis 3. Person 3. cōnsultāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnsultāveram 2. Person 2. cōnsultāverās 3. Person 3. cōnsultāverat | 1. Person 1. cōnsultāverāmus 2. Person 2. cōnsultāverātis 3. Person 3. cōnsultāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnsultem 2. Person 2. cōnsultēs 3. Person 3. cōnsultet | 1. Person 1. cōnsultēmus 2. Person 2. cōnsultētis 3. Person 3. cōnsultent |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnsultārem 2. Person 2. cōnsultārēs 3. Person 3. cōnsultāret | 1. Person 1. cōnsultārēmus 2. Person 2. cōnsultārētis 3. Person 3. cōnsultārent |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnsultāverim 2. Person 2. cōnsultāveris 3. Person 3. cōnsultāverit | 1. Person 1. cōnsultāverimus 2. Person 2. cōnsultāveritis 3. Person 3. cōnsultāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnsultāvissem 2. Person 2. cōnsultāvissēs 3. Person 3. cōnsultāvisset | 1. Person 1. cōnsultāvissēmus 2. Person 2. cōnsultāvissētis 3. Person 3. cōnsultāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | cōnsultā! | cōnsultāte! |
| Futur | 2. Person 2. cōnsultāto! 3. Person 3. cōnsultāto! | 2. Person 2. cōnsultātōte! 3. Person 3. cōnsultanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | cōnsultāre |
| Perfekt | cōnsultāvisse |
| Futur | cōnsultātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | cōnsultāns, cōnsultantis |
| Futur | cōnsultātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | cōnsultandī |
|---|---|
| Dativ | cōnsultandō |
| Akkusativ | ad cōnsultandum |
| Ablativ | cōnsultandō |
Supinum
| cōnsultātum |