consudare
<ō, āvī, ātum 1.> (vorklassischvkl.,nachklassisch nachkl.)Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnsūdō 2. Person 2. cōnsūdās 3. Person 3. cōnsūdat | 1. Person 1. cōnsūdāmus 2. Person 2. cōnsūdātis 3. Person 3. cōnsūdant |
| Futur | 1. Person 1. cōnsūdābō 2. Person 2. cōnsūdābis 3. Person 3. cōnsūdābit | 1. Person 1. cōnsūdābimus 2. Person 2. cōnsūdābitis 3. Person 3. cōnsūdābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnsūdābam 2. Person 2. cōnsūdābās 3. Person 3. cōnsūdābat | 1. Person 1. cōnsūdābāmus 2. Person 2. cōnsūdābātis 3. Person 3. cōnsūdābant |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnsūdāvī 2. Person 2. cōnsūdāvisti 3. Person 3. cōnsūdāvit | 1. Person 1. cōnsūdāvimus 2. Person 2. cōnsūdāvistis 3. Person 3. cōnsūdāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. cōnsūdāverō 2. Person 2. cōnsūdāveris 3. Person 3. cōnsūdāverit | 1. Person 1. cōnsūdāverimus 2. Person 2. cōnsūdāveritis 3. Person 3. cōnsūdāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnsūdāveram 2. Person 2. cōnsūdāverās 3. Person 3. cōnsūdāverat | 1. Person 1. cōnsūdāverāmus 2. Person 2. cōnsūdāverātis 3. Person 3. cōnsūdāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnsūdem 2. Person 2. cōnsūdēs 3. Person 3. cōnsūdet | 1. Person 1. cōnsūdēmus 2. Person 2. cōnsūdētis 3. Person 3. cōnsūdent |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnsūdārem 2. Person 2. cōnsūdārēs 3. Person 3. cōnsūdāret | 1. Person 1. cōnsūdārēmus 2. Person 2. cōnsūdārētis 3. Person 3. cōnsūdārent |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnsūdāverim 2. Person 2. cōnsūdāveris 3. Person 3. cōnsūdāverit | 1. Person 1. cōnsūdāverimus 2. Person 2. cōnsūdāveritis 3. Person 3. cōnsūdāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnsūdāvissem 2. Person 2. cōnsūdāvissēs 3. Person 3. cōnsūdāvisset | 1. Person 1. cōnsūdāvissēmus 2. Person 2. cōnsūdāvissētis 3. Person 3. cōnsūdāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | cōnsūdā! | cōnsūdāte! |
| Futur | 2. Person 2. cōnsūdāto! 3. Person 3. cōnsūdāto! | 2. Person 2. cōnsūdātōte! 3. Person 3. cōnsūdanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | cōnsūdāre |
| Perfekt | cōnsūdāvisse |
| Futur | cōnsūdātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | cōnsūdāns, cōnsūdantis |
| Futur | cōnsūdātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | cōnsūdandī |
|---|---|
| Dativ | cōnsūdandō |
| Akkusativ | ad cōnsūdandum |
| Ablativ | cōnsūdandō |
Supinum
| cōnsūdātum |
