Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnspūtō 2. Person 2. cōnspūtās 3. Person 3. cōnspūtat | 1. Person 1. cōnspūtāmus 2. Person 2. cōnspūtātis 3. Person 3. cōnspūtant |
| Futur | 1. Person 1. cōnspūtābō 2. Person 2. cōnspūtābis 3. Person 3. cōnspūtābit | 1. Person 1. cōnspūtābimus 2. Person 2. cōnspūtābitis 3. Person 3. cōnspūtābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnspūtābam 2. Person 2. cōnspūtābās 3. Person 3. cōnspūtābat | 1. Person 1. cōnspūtābāmus 2. Person 2. cōnspūtābātis 3. Person 3. cōnspūtābant |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnspūtāvī 2. Person 2. cōnspūtāvisti 3. Person 3. cōnspūtāvit | 1. Person 1. cōnspūtāvimus 2. Person 2. cōnspūtāvistis 3. Person 3. cōnspūtāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. cōnspūtāverō 2. Person 2. cōnspūtāveris 3. Person 3. cōnspūtāverit | 1. Person 1. cōnspūtāverimus 2. Person 2. cōnspūtāveritis 3. Person 3. cōnspūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnspūtāveram 2. Person 2. cōnspūtāverās 3. Person 3. cōnspūtāverat | 1. Person 1. cōnspūtāverāmus 2. Person 2. cōnspūtāverātis 3. Person 3. cōnspūtāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnspūtem 2. Person 2. cōnspūtēs 3. Person 3. cōnspūtet | 1. Person 1. cōnspūtēmus 2. Person 2. cōnspūtētis 3. Person 3. cōnspūtent |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnspūtārem 2. Person 2. cōnspūtārēs 3. Person 3. cōnspūtāret | 1. Person 1. cōnspūtārēmus 2. Person 2. cōnspūtārētis 3. Person 3. cōnspūtārent |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnspūtāverim 2. Person 2. cōnspūtāveris 3. Person 3. cōnspūtāverit | 1. Person 1. cōnspūtāverimus 2. Person 2. cōnspūtāveritis 3. Person 3. cōnspūtāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnspūtāvissem 2. Person 2. cōnspūtāvissēs 3. Person 3. cōnspūtāvisset | 1. Person 1. cōnspūtāvissēmus 2. Person 2. cōnspūtāvissētis 3. Person 3. cōnspūtāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | cōnspūtā! | cōnspūtāte! |
| Futur | 2. Person 2. cōnspūtāto! 3. Person 3. cōnspūtāto! | 2. Person 2. cōnspūtātōte! 3. Person 3. cōnspūtanto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | cōnspūtāre |
| Perfekt | cōnspūtāvisse |
| Futur | cōnspūtātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | cōnspūtāns, cōnspūtantis |
| Futur | cōnspūtātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | cōnspūtandī |
|---|---|
| Dativ | cōnspūtandō |
| Akkusativ | ad cōnspūtandum |
| Ablativ | cōnspūtandō |
Supinum
| cōnspūtātum |
