Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnīvēō 2. Person 2. cōnīvēs 3. Person 3. cōnīvēt | 1. Person 1. cōnīvēmus 2. Person 2. cōnīvētis 3. Person 3. cōnīvēnt |
| Futur | 1. Person 1. cōnīvēbō 2. Person 2. cōnīvēbis 3. Person 3. cōnīvēbit | 1. Person 1. cōnīvēbimus 2. Person 2. cōnīvēbitis 3. Person 3. cōnīvēbunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnīvēbam 2. Person 2. cōnīvēbās 3. Person 3. cōnīvēbat | 1. Person 1. cōnīvēbāmus 2. Person 2. cōnīvēbātis 3. Person 3. cōnīvēbant |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnīvī/conixi 2. Person 2. cōnīvisti usw. 3. Person 3. cōnīvit | 1. Person 1. cōnīvimus 2. Person 2. cōnīvistis 3. Person 3. cōnīvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. cōnīverō 2. Person 2. cōnīveris 3. Person 3. cōnīverit | 1. Person 1. cōnīverimus 2. Person 2. cōnīveritis 3. Person 3. cōnīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnīveram 2. Person 2. cōnīverās 3. Person 3. cōnīverat | 1. Person 1. cōnīverāmus 2. Person 2. cōnīverātis 3. Person 3. cōnīverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. cōnīvēam 2. Person 2. cōnīvēās 3. Person 3. cōnīvēat | 1. Person 1. cōnīvēāmus 2. Person 2. cōnīvēātis 3. Person 3. cōnīvēant |
| Imperfekt | 1. Person 1. cōnīvērem 2. Person 2. cōnīvērēs 3. Person 3. cōnīvēret | 1. Person 1. cōnīvērēmus 2. Person 2. cōnīvērētis 3. Person 3. cōnīvērent |
| Perfekt | 1. Person 1. cōnīverim 2. Person 2. cōnīveris 3. Person 3. cōnīverit | 1. Person 1. cōnīverimus 2. Person 2. cōnīveritis 3. Person 3. cōnīverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. cōnīvissem 2. Person 2. cōnīvissēs 3. Person 3. cōnīvisset | 1. Person 1. cōnīvissēmus 2. Person 2. cōnīvissētis 3. Person 3. cōnīvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | cōnīvē! | cōnīvēte! |
| Futur | 2. Person 2. cōnīvēto! 3. Person 3. cōnīvēto! | 2. Person 2. cōnīvētōte! 3. Person 3. cōnīvēnto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | cōnīvēre |
| Perfekt | cōnīvisse/conixisse |
| Futur | - |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | cōnīvēns, cōnīvēntis |
| Futur | - |
Gerundium
| Genitiv | cōnīvēndī |
|---|---|
| Dativ | cōnīvēndō |
| Akkusativ | ad cōnīvēndum |
| Ablativ | cōnīvēndō |
Supinum
| - |
