coniugare
<ō, āvī, ātum 1.>Übersicht aller Übersetzungen
Konjugation
Aktiv
| Indikativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. coniugō 2. Person 2. coniugās 3. Person 3. coniugat | 1. Person 1. coniugāmus 2. Person 2. coniugātis 3. Person 3. coniugant |
| Futur | 1. Person 1. coniugābō 2. Person 2. coniugābis 3. Person 3. coniugābit | 1. Person 1. coniugābimus 2. Person 2. coniugābitis 3. Person 3. coniugābunt |
| Imperfekt | 1. Person 1. coniugābam 2. Person 2. coniugābās 3. Person 3. coniugābat | 1. Person 1. coniugābāmus 2. Person 2. coniugābātis 3. Person 3. coniugābant |
| Perfekt | 1. Person 1. coniugāvī 2. Person 2. coniugāvisti 3. Person 3. coniugāvit | 1. Person 1. coniugāvimus 2. Person 2. coniugāvistis 3. Person 3. coniugāvērunt |
| Futur 2 | 1. Person 1. coniugāverō 2. Person 2. coniugāveris 3. Person 3. coniugāverit | 1. Person 1. coniugāverimus 2. Person 2. coniugāveritis 3. Person 3. coniugāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. coniugāveram 2. Person 2. coniugāverās 3. Person 3. coniugāverat | 1. Person 1. coniugāverāmus 2. Person 2. coniugāverātis 3. Person 3. coniugāverant |
| Konjunktiv | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | 1. Person 1. coniugem 2. Person 2. coniugēs 3. Person 3. coniuget | 1. Person 1. coniugēmus 2. Person 2. coniugētis 3. Person 3. coniugent |
| Imperfekt | 1. Person 1. coniugārem 2. Person 2. coniugārēs 3. Person 3. coniugāret | 1. Person 1. coniugārēmus 2. Person 2. coniugārētis 3. Person 3. coniugārent |
| Perfekt | 1. Person 1. coniugāverim 2. Person 2. coniugāveris 3. Person 3. coniugāverit | 1. Person 1. coniugāverimus 2. Person 2. coniugāveritis 3. Person 3. coniugāverint |
| Plusquamperfekt | 1. Person 1. coniugāvissem 2. Person 2. coniugāvissēs 3. Person 3. coniugāvisset | 1. Person 1. coniugāvissēmus 2. Person 2. coniugāvissētis 3. Person 3. coniugāvissent |
| Imperativ | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Präsens | coniugā! | coniugāte! |
| Futur | 2. Person 2. coniugāto! 3. Person 3. coniugāto! | 2. Person 2. coniugātōte! 3. Person 3. coniuganto! |
| Infinitiv | |
|---|---|
| Präsens | coniugāre |
| Perfekt | coniugāvisse |
| Futur | coniugātūrum, am, um esse |
| Partizip | |
|---|---|
| Präsens | coniugāns, coniugantis |
| Futur | coniugātūrus, a, um |
Gerundium
| Genitiv | coniugandī |
|---|---|
| Dativ | coniugandō |
| Akkusativ | ad coniugandum |
| Ablativ | coniugandō |
Supinum
| coniugātum |